Delfi foto misc. - 53203
Foto: Reuters/Scanpix
Tagad par Afganistānu tiek runāts daudz, jo ne bez iemesla šķiet, ka kaut kas ir jāsaka. Skaidrs, ka ir noticis kaut kas liels un briesmīgs, bet tā lāga nevar saprast – kam un kā jāattaisnojas? Kurš ir vainīgs un pie kā īsti? ASV ģenerālis un bijušais aizsardzības ministrs Džeimss Matiss reiz trāpīgi teicis, ka karš beidzas vien tad, kad to atzīst pretinieks, – mēs varam domāt, ko gribam, bet galavārds ir pretiniekam. ASV savu karu pēc 20 gadiem pārtrauca, bet, kā redzams, "Tālibān" to bija vien "uzlikusi uz pauzes".

Vecais un jaunais "Tālibān"

Raugoties šauri, "Tālibān" dzīvesstāsts ir visnotaļ labi zināms. Afganistānas karu 20. gadsimta beigās caurcaurēm piepildīja ne tikai lokālās tieksmes un spēki, bet arī Aukstā kara vēji. Pēc Padomju Savienības bruņoto spēku aiziešanas Afganistānā sākās cīņas par varu (ko gan citu bruņotiem cilvēkiem darīt?) un vispārējas nekārtības, ko lielā mērā veicināja arī tas, ka ASV, Saūda Arābija un citi, sasnieguši vēlamo, pārtrauca sponsorēt savus dažādos aizbilstamos. Kad kara nomocītajā valstī no Pakistānas puses sāka parādīties svaigi pikapi un jaunas sejas, konflikta risinājums nebija vairs ilgi jāgaida, un 1996. gadā "Tālibān" ieguva kontroli pār gandrīz visu valsti, izveidoja islāmisku teokrātiju, kurā ieviesa bargus likumus.

Taliban

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit