Atis Klimovičs: Vai ar tādu 'atbalstu' ukraiņiem un gruzīniem var kļūt par globālu spēlētāju?

Grūti noticēt, ka Eiropas Savienībai ir pa spēkam kļūt par globālu spēlētāju, kas, pēc dažu ambiciozu politiķu teiktā, varētu izveidot arī savus vērā ņemamus aizsardzības spēkus. Šādi nākas domāt, noraugoties uz eiropiešu, arī Latvijas kā ES dalībvalsts, spējām, prasmi un vēlēšanos pacīnīties, palīdzēt iet demokrātisku ceļu tām valstīm, ka gana skaidri pateikušas – arī tās vēlas pievienoties ES. Runa ir par Gruziju un Ukrainu. To taču sauc par atsevišķu Austrumu partnerības programmu. Mēs palīdzam, taču par maz un neizlēmīgi. Protams, visi zina un atkārto – lai šīs abas valstis sasniegtu cerēto mērķi, tām nepieciešams reformēties līdz noteiktiem demokrātiskiem standartiem. It kā visumā godīgi un pareizi, tomēr, liekot roku uz sirds, atzīsim – vai tolaik, kad Latvija tika uzņemta savienībā, šeit pastāvošā kārtība bija pielīdzināma demokrātiskajai kārtībai, teiksim, Vācijā vai Nīderlandē? To pašu iespējams pajautāt par tādām valstīm kā Bulgārija un Rumānija. Tomēr no Kijevas un Tbilisi šķietami tiek sagaidīta pilnīga reformu īstenošana. Taču raudzīsimies godīgi, šādas prasības var izteikt ļoti ilgi, un vienlaikus arī atzīsim, ka iemeslu ukraiņu un gruzīnu kritikai netrūkst.