Covid-19 krīze ir traģisks drauds ne tikai cilvēku veselībai un dzīvībai, bet tā bīstami plosa mūsu sabiedrību. Tā ir sašķelta ne tikai jautājumā par vakcinēšanos, bet arī par gandrīz katru no pasākumiem, kas tiek veikti, lai cīnītos ar šo pandēmiju.
Katrs – vienalga, vai viņš ir vai nav kompetents, – izsaka savu viedokli. Un tūkstošu dažādu – un pie tam pilnīgi pretēju – viedokļu jūklī, subjektīvā pārliecībā par savu vienīgo taisnību mēs kā valsts un sabiedrība zaudējam savu rīcībspēju – spēju cīnīties ar kopējo pretinieku. Un tas ir Covid-19 vīruss.
Pret šo vīrusu, tā visnegatīvākajām sekām gan atsevišķam cilvēkam, gan visai sabiedrībai visefektīvāk sargā tikai vakcinācija.
Vakcinētie cilvēki inficējas daudz retāk, nopietni saslimst daudz retāk, izplata šo infekciju citiem daudz retāk, nonāk slimnīcās daudz retāk un mirst ar šo vīrusu daudz retāk kā nevakcinētie.
Vienīgais ierocis cīņā pret vīrusu ir un paliek vakcinācija.
II
Viens no sabiedrības sašķeltības un neapmierinātības cēloņiem ir valdības kursa ilgstoši nepietiekošā skaidrība. Bija vērojami centieni vienlaikus apmierināt gan sabiedrības atbildīgo daļu, kas saprot vakcinācijas nepieciešamību un apzinās savu atbildību pret līdzcilvēkiem, gan ieklausīties vakcinācijas skeptiķos un pretiniekos, gan dažādu šauru interešu lobijos.
Tagad valdība ir uzņēmusi skaidru – un skaudru! – kursu. Tas ir kurss uz konsekventu vīrusa ierobežošanu.
Pirmkārt, visos veidos veicinot vakcināciju (it sevišķi to cilvēku vakcināciju, kuri pieder pie riska grupām). Otrkārt, dažādos veidos samazinot tiešos kontaktus starp cilvēkiem, arī vakcinētajiem, tātad samazinot iespēju inficēties. Patlaban līdz 15. novembrim šim nolūkam kalpo stingrā mājsēde. Treškārt, stiprinot slimnīcu un visas medicīnas sistēmas kapacitāti uzņemt smagi saslimušos Covid-19 pacientus.
Šī politika ir laba, pareiza un atbalstāma. Par detaļām var diskutēt, bet atļausim to darīt speciālistiem. Šobrīd katram atbildīgam cilvēkam, kurš rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrību, šī skaidrā politika būtu jāatbalsta.
III
Pašreizējajā dramatiskajā situācijā sabiedrības interesēs ir, lai valdība būtu stabila un rīcībspējīga. Neatkarīgi no tā, kāds būs valdības vadītāja vai veselības ministra lēmums par turpmāko sadarbību valdībā, politiķi nedrīkst aizmirst galveno – veselības jomas laba un efektīva pārvaldība šobrīd ir sabiedrības drošības jautājums.
Šīs krīzes iemesls ir skaidrs – tas, ka viena ievērojama sabiedrības daļa nav vakcinējusies, ir skeptiska pret vakcināciju vai apzināti nevēlas to darīt. Šādu nostāju veicina dažādi avantūristi. No tiem mums jānovēršas.
Meklēt cilvēkus vai institūcijas, kam uzvelt vainu, ir drošs veids, kā šo krīzi padziļināt. Taču mums būs iespēja vērtēt, kad pēc gada dosimies uz vēlēšanām. Varēsim atcerēties gan tos, kuri veicināja vakcināciju, gan tos, kuri kavēja, gan tos, kuri iestājās par sabiedrības kopīgajām interesēm, gan tos, kuri tām kaitēja.
Ļaujot vaļu – subjektīvi pilnīgi saprotamajām! – emocijām, iznesot tās publiskajā telpā, apvainojot citam citu un atbildīgos lēmumu pieņēmējus, mēs darbojamies Latvijas nelabvēļu, nevis Latvijas un latviešu nācijas interesēs. Taču, apzinoties problēmas sakni un pārdomājot savu rīcību, mēs varam to mainīt.
Ja mēs visi kopā – katrs atbildīgs pilsonis, sabiedrība kopumā, politiskā vide, parlaments, valdība – gribam šo krīzi pēc iespējas ātri un ar pēc iespējas maziem zaudējumiem pārvarēt, tad tagad ir jāsaņemas, disciplinēti jāievēro noteikumi un galvenais – tiem, kuri to vēl nav izdarījuši, jāvakcinējas.
Un visiem kopā mums ir jābūt pateicīgiem pašaizliedzīgajiem medicīnas darbiniekiem, kuri glābj cilvēku dzīvības.
Valdība nedrīkst atkāpties no sava stingrā kursa. Ir jādod perspektīva cilvēkiem, kuri ir bijuši atbildīgi. 15. novembrī, kā bija solīts, vakcinētajiem mājsēde ir jāatceļ, visiem bērniem jāatgriežas skolā. Stingri ierobežojumi nevakcinētajiem – jāturpina.
Un visbeidzot. Vakcīnu efektivitāte ar laiku samazinās. To var uzlabot trešā pote (balstvakcinācija). Dažas valstis jau to ir ieviesušas visiem, kuri vēlas. Šāds skaidrs lēmums jāpieņem arī Latvijai. Tiem, kuri rūpējas par sevi un citiem, ir jāļauj to darīt.
Nevis viens pret otru, bet visi kopā pret vīrusu!