Lians Dzjaņcjuaņs: Uzsākot jaunu ceļojumu cīņā pret globālajām klimata pārmaiņām  (29)

1. novembrī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sniedza rakstisku uzrunu konferences pasaules līderu samitā. Uzrunā viņš norādīja, ka tas, kā reaģēt uz klimata pārmaiņām un atdzīvināt pasaules ekonomiku, ir mūsu laika izaicinājumi, kas mums jāatrisina, izvirzīja trīs priekšlikumus, lai atbalstītu daudzpusēju vienprātību, koncentrētos uz konkrētām darbībām un paātrinātu zaļo pāreju, uzsvēra to, ka Ķīna vadīsies pēc vīzijas par dzīves kopienu cilvēkam un dabai, turpinās prioritizēt ekoloģisko saglabāšanu un tieksies pēc zaļas, zemu oglekļa emisiju attīstības ceļa, paātrinās zaļas, zema oglekļa satura un aprites attīstības ekonomikas sistēmas izveidi, turpinās veicināt rūpnieciskās struktūras pielāgošanu, apņēmīgi ierobežos energoietilpīgu un augstu emisiju projektu neracionālo attīstību, paātrinās pāreju uz zaļo un zemu oglekļa emisiju enerģiju, enerģiski attīstīs atjaunojamo enerģiju un plānos un būvēs lielas vēja un fotogalvanisko elementu stacijas.

Ķīna tic, ka konferencei būtu jānodod strikts vēstījums par daudzpusības stingru atbalstu un daudzpusējo noteikumu ievērošanu. Visām pusēm būtu jāīsteno kopīgie, bet diferencētie atbildības principi, kā arī Valsts noteiktās iemaksas, kas noteiktas ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumā, un jāpalīdz risināt globālās klimata pārmaiņas, pamatojoties uz unikālajiem valsts apstākļiem. Ķīna cer uz sadarbību ar visām pusēm, lai šajā konferencē panāktu progresu sekojošu uzdevumu izpildē: pirmkārt, pabeigt sarunas par atlikušajiem jautājumiem par Parīzes nolīguma 6. panta īstenošanas kārtību.

Tas ir pamats un priekšnoteikums visām pusēm, lai pilnībā un efektīvi īstenotu Parīzes nolīgumu, kā arī svarīgs simbols starptautiskās sabiedrības uzticības uzturēšanai daudzpusējiem mehānismiem. Otrkārt, panākt efektīvu progresu jautājumos par finansiālu, tehnoloģisku un spēju veidošanas atbalstu, kas jau ilgu laiku ir bijis ļoti satraucoši jaunattīstības valstīm. Jaunattīstības valstis ir vīlušās, ka ilgstošās finansēšanas un pielāgošanās problēmas netika uztvertas nopietni un efektīvi risinātas.

Šīm valstīm ir šaubas par to, vai attīstītās valstis ir atbalstošas, lai kopīgi cīnītos pret klimata pārmaiņām, vai arī tās tikai noveļ atbildību par emisiju samazināšanu uz jaunattīstības valstīm, kas ir kļuvis par lielāko šķērsli, lai panāktu nelokāmu progresu daudzpusējā procesā. Treškārt, aktīvi aicināt visas puses efektīvi īstenot mērķus un pārvērst tos īstenotās rīcībpolitikās, pasākumos un konkrētās darbībās, lai izvairītos no mērķu noteikšanas vai izvirzīšanas tukšos lozungos vai apsūdzībās par diferenciāciju. Visām pusēm būtu jāapzinās, ka klimata mērķi bez darbības ir līdzvērtīgi gaisa pilīm. Tikai pilnībā īstenojot Parīzes nolīguma prasības un mērķus ar kopīgu rīcību, mēs varam efektīvi tikt galā ar klimata pārmaiņu radītajām krīzēm un izaicinājumiem.

Klimata pārmaiņas ir nopietns izaicinājums, ar ko saskaras visa cilvēce, un tāpēc valstīm visā pasaulē ir jāsadarbojas, jāsaliedējas un tas jārisina kopā. Būdama aktīva klimata pasākumu veicinātāja un stingra praktizētāja, Ķīna pēdējos gados ir ieviesusi nacionālo stratēģiju, lai aktīvi reaģētu uz klimata pārmaiņām, pielāgojot savu rūpniecisko struktūru, optimizējot energoresursu kombināciju, taupot un maksimāli palielinot energoefektivitāti, palielinot meža oglekļa piesaistītājus un uzlabojot pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām.

Ir gūts ievērojams progress sekojošos aspektos. Pirmkārt, ir efektīvi ierobežotas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2020.gadā Ķīnas oglekļa emisiju intensitāte bija par 48,4% zemāka nekā 2005.gadā, pārsniedzot starptautiskajai sabiedrībai solīto samazināšanas mērķi 40% - 45%, un kopumā tika samazināti 5,8 miljardi tonnu oglekļa dioksīda. Saskaņā ar Lielbritānijas enerģētikas kompānijas BP 2019. gada statistiku, trīs valstis ar lielākajām oglekļa emisijām uz vienu iedzīvotāju pasaulē ir Austrālija, ASV un Kanāda, kas visas pārsniedz 14 tonnas.

Ķīnai kā pasaules apdzīvotākajai valstij ir lielākās kopējās oglekļa emisijas pasaulē, bet oglekļa emisijas uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 7 tonnas, kas ir par 50%mazāk nekā iepriekšminētajām trim valstīm. Otrkārt, enerģētikas struktūras optimizācija ir nesusi rezultātus. 2020. gadā nefosilās enerģijas īpatsvars Ķīnas enerģijas patēriņā pieauga līdz 15,9%. Kopējā uzstādītā nefosilās enerģijas elektroenerģijas ražošanas jauda Ķīnā sasniedza 980 miljonus KW, kas veido 44,7% no kopējās uzstādītās jaudas, tostarp 280 miljoni kW vēja enerģijas un 250 miljoni kW fotoelektriskās enerģijas, ieņemot pirmo vietu pasaulē attiecīgi 11 un 6 gadus pēc kārtas. Treškārt, strauji attīstās jaunās enerģijas nozare. Jaunās enerģijas transportlīdzekļu ražošanas un pārdošanas apjoms Ķīnā sešus gadus pēc kārtas ieņem pirmo vietu pasaulē.

Līdz 2021. gada jūnijam jaunās transportlīdzekļu skaits bija sasniedzis 6,03 miljonus. Ķīnas vēja enerģijas un fotoelementu enerģijas ražošanas iekārtas ir izveidojušas vispilnīgāko rūpniecisko ķēdi pasaulē. Līdz 2020. gada beigām Ķīnas polikristāliskais silīcijs, fotoelektriskie elementi, fotoelektriskie moduļi un citas preces nodrošināja lielāko daļu pasaules kopējā ražotspējā un astoņus gadus pēc kārtas vadīja pasauli fotoelektriskās jaudas palielināšanā. Vienlaikus risinot klimata pārmaiņas valstī, Ķīna vienmēr ir uzņēmusies iniciatīvu uzņemties starptautisko atbildību atbilstoši tās nacionālajiem apstākļiem, aktīvi piedalījusies vadošajā globālajā klimata pārvaldībā un konstruktīvi piedalījusies starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām.

Ķīna ir apņēmusies ievērot vienlīdzības principus, kopīgus, bet diferencētus pienākumus un attiecīgās spējas, kā arī vadīja un veicināja Parīzes nolīguma un citu galveno dokumentu noslēgšanu saskaņā ar atklātības un pārredzamības, iekļautības, pušu virzītas un vienprātības principiem. Ķīna aktīvi iesaistās Dienvidu-Dienvidu sadarbībā klimata pārmaiņu risināšanā un palīdzēsim citām jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, Āfrikas valstīm un mazo salu valstīm, palielināt to spēju cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Pagājušajā gadā Ķīna nāca klajā ar lielu paziņojumu, ka sasniegs oglekļa emisiju maksimumu līdz 2030. gadam un oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam. No oglekļa emisiju maksimuma līdz oglekļa neitralitātei Eiropa plāno 60 gadus, ASV 45 gadus, bet Ķīna plāno to sasniegt aptuveni 30 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Ķīna kā pasaules lielākā jaunattīstības valsts pabeigs pasaulē lielāko oglekļa intensitātes samazināšanu un īstenos pāreju no oglekļa emisiju maksimuma līdz oglekļa neitralitātei pasaules vēsturē visīsākajā laikā. Šā gada septembrī Ķīna paziņoja, ka tā enerģiski atbalstīs zaļo, zemu oglekļa emisiju enerģētikas attīstību jaunattīstības valstīs un nebūvēs jaunus ogļu enerģijas projektus ārvalstīs.

Tas viss pilnībā parāda Ķīnas stingro apņemšanos iet zaļas, zemu oglekļa emisiju attīstības ceļu un sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai kopīgi risinātu klimata pārmaiņas. Nesen Ķīna izdeva Vadlīnijas par oglekļa dioksīda maksimumu un oglekļa neitralitāti pilnīgā un uzticamā Jaunās attīstības filozofijas īstenošanā un Rīcības plānu oglekļa dioksīda maksimuma sasniegšanai līdz 2030. gadam. Tiks izstrādāti īpaši īstenošanas plāni tādām galvenajām jomām kā enerģētika, rūpniecība, būvniecība un transports, kā arī tādām galvenajām nozarēm kā ogles, elektrība, dzelzs, tērauds un cements, kā arī atbalsta pasākumi zinātnes un tehnoloģijas, oglekļa absorbēšanas jomā, finanses un nodokļi, un finanšu atbalsta pasākumi. Kopumā šie pasākumi veidos "1+N" rīcībpolitikas ietvaru oglekļa maksimuma un oglekļa neitralitātes nodrošināšanai ar skaidri noteiktu grafiku, vadlīnijām un plānu, kas veicinās savlaicīgu oglekļa maksimuma un oglekļa neitralitātes mērķu īstenošanu.

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir kopīgs mērķis visai cilvēcei. Turpinot īstenot savas proaktīvās nacionālās stratēģijas klimata pārmaiņu jomā, Ķīna sagaida, ka visas starptautiskās sabiedrības puses pastiprinās savus centienus, lai kopīgi risinātu klimata problēmas un aizsargātu planētu, mūsu visu kopīgās mājas, kopīgi veidotu godīgu, saprātīgu, kopēju un abpusēji izdevīgu globālā klimata pārvaldības sistēmu un uzsāktu jaunu ceļojumu globālo klimata pārmaiņu apkarošanai.