Tikmēr aktualizējies jautājums par to, vai Latvija un Lietuva ir gatavas šādam "uzlidojumam". Lietuvā plāno izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar notikumiem uz PL/BY robežas.
Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju visās mūsu - ES - vārīgākajās vietās, turklāt to dara brutāli un primitīvi. Migrācija, enerģijas cenu krīze, no jumtiem krītoši diplomāti, nemaz nerunājot par "ikdienas" fonu - ieroču žvadzināšanu, agresiju retorikā un ārpolitikā, un mēģinājumi burtiski "nogriezt skābekli" Ukrainai.
Apstākļu kopums ir tik nopietns, ka dod pamatu apsvērt NATO 4. panta iedarbināšanu. Ticu un zinu, ka Polija tiks galā ar esošo saspīlējumu, bet kopējā situācija, kurā migrācijas krīze uz robežas ir tikai viens no pret ES pielietotajiem paņēmieniem, ir gana nopietns, lai apsvērtu NATO plašāku iesaisti risinājumu meklēšanā.
Novērojums.
Pastāv apgriezta saistība starp starptautisko institūciju gatavību dedzīgi un dramatiski, vispārākajā pakāpē un ar bezierunu kategorisku izteikties par cīņu pret tādiem bezvārda draudiem kā klimata pārmaiņas, un to nu jau par skumju joku kļuvušo "bažu paušanu" un nevēlēšanos rīkoties - jebkā! - pret tādiem režīmiem kā Krievija un Baltkrievija.
Šeit, atšķirībā klimata jautājumiem, par kuriem kaujas saucienu netrūkst, identificēt cietušos un upurus, paveiktos noziegumus un to vaininiekus var ļoti precīzi.
Mani nepamet sajūta, ka Eiropas Savienība kā "ģeopolitiska savienība" sāk pazust tulkojumā un iestājas arvien pamatīgāks politiskais apjukums.
ES ir brīvas rokas rīkoties - ja to izvēlas. ES var uzlikt ļoti dārgu cenu visiem autokrātu spēlīšu organizatoriem, visiem, kas organizē un atbalsta ilgstošo hibrīduzbrumu Eiropas Savienībai.
Acta non verba.
Ja ne, tad vismaz aiz cieņas pret sevi un citiem aiztaupīsim "nopietnās bažas".