Lai gan 2021. gadā sasniedzām Latvijas brīvvalsts vēsturē lielākos publiskos ieguldījumus veselības aprūpē – 5,48% no IKP, Latvijā veselības aprūpei atvēlētie budžeta līdzekļi joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā radītāja, kas ir 7% no IKP. Turklāt atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem 2022. gadā finansējuma apjoms veselības aprūpei, rēķinot daļu no IKP, atkal kritīsies, sasniedzot 4,51% no IKP. [1;2]
Nesen Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā viesojās Pasaules Veselības organizācijas Barselonas biroja vadītājs Tamāšs Evetovits [3], kurš atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas ieguldījumi veselības aprūpē var būt lielāki arī esošā budžeta ietvaros un veselības aprūpes finansējuma prioritizācija ir politiskās gribas jautājums. Nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ liela daļa ārstēšanas izdevumu Latvijā mājsaimniecībām jāsedz pašām, kas pakļauj vairāk nekā 8% mājsaimniecību nabadzības riskam, savukārt 15% mājsaimniecību izdevumi veselības aprūpei ir nesamērojami augsti pret to ienākumiem. Ilgstošs finansējuma trūkums veselības aprūpes pakalpojumiem veicina nabadzību un augstāku novēršamo mirstību – ilgstošas politiskās gribas trūkuma dēļ mēs zaudējam mūsu cilvēkus priekšlaicīgi.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir noteikts, ka investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums un veselība ir būtisks priekšnoteikums cilvēkkapitāla saglabāšanai un ekonomiskajai izaugsmei. Valdības deklarācijā ietverta apņemšanās izveidot ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli un palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei. Kā mums veicies ar šo apņemšanos, un vai valsts pietiekami aizsargā cilvēku veselību, kā to paredz mūsu Satversme?
Nepietiekams veselības aprūpes finansējums liek zaudēt dzīvības
Valsts budžeta finansējums veselības aprūpei dod iespēju cilvēkiem laikus saņemt pakalpojumus – diagnostiku, plānveida ārstēšanu un neatliekamo palīdzību, medikamentus, rehabilitāciju. Ja sabiedrībai pakalpojumi nav pieejami (piem., ja tie nav valsts apmaksāti), cilvēkiem palielinās hronisko slimību, invaliditātes un priekšlaicīgas mirstības risks. Tas rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus cilvēkam, sabiedrībai un valstij ilgtermiņā, jo tiek zaudētas dzīvības un darbaspēks.
Pastāv cieša sakarība, ko pierāda arī Latvijas pieredze, – jo vairāk valsts investē veselības aprūpē, jo garāks ir paredzamais mūža ilgums un mazāk cilvēku nomirst priekšlaicīgi. [4]
Sabiedrības veselība kā konkurētspēju un investīciju piesaisti ietekmējošs faktors
Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā viedokļa ziņojumā "Veselības aprūpes budžetam nepieciešams ilgtermiņa risinājums" [5] ATPL prezidente un valdes priekšsēdētāja Zinta Jansone norāda, ka talantu un cilvēkkapitāla pieejamība ir svarīgs priekšnosacījums veselīgai, labvēlīgai uzņēmējdarbības un investīciju videi, kas sekmē ekonomisko izaugsmi. Turklāt darbaspēka pieejamību ilgstoši ietekmē arī negatīvās demogrāfiskās izmaiņas kopumā – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās, salīdzinoši augsta mirstība, negatīvs dabiskais pieaugums un negatīvs migrācijas saldo. [6]
Globālās konkurētspējas indekss 2019. gadā [7], vērtējot cilvēkkapitālu, aplūko divus faktorus – prasmes un veselību. Atbilstoši šim indeksam prasmju ziņā Latvija ierindojas augstajā 22. vietā, savukārt veselības novērtējumā Latvija ieņem vienu no zemākajām vietām Eiropā [8] – 84.vietu no 141 apsekotās valsts (2018. gadā Latvija bija 76. vietā [9]). Tas norāda, ka sabiedrības veselības stāvoklis kļūst par valsts konkurētspēju un investīciju piesaisti bremzējošu faktoru.
Kāpēc ieguldījumiem veselības aprūpē jābūt prioritātei?
Latvijas iedzīvotāji dzīvo par 5,8 gadiem īsāku mūžu nekā iedzīvotāji Eiropas Savienībā vidēji. [10] Kā liecina "PricewaterhouseCoopers" pētījums, Austrumeiropas valstīm ir nepieciešami vismaz 22 gadi, lai panāktu 2019. gada Eiropas vidējo dzīvildzi. [11]
Hronisks finansējuma trūkums veselības aprūpē liedz cilvēkiem laikus piekļūt kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas atspoguļojas sabiedrības veselības rādītājos. Piemēram, Latvijā ikgadējais pirmo reizi uzskaitē uzņemto cilvēku skaits ar invaliditāti nav būtiski mainījies pēdējo 10 gadu laikā un ir ap 15 tūkstošiem cilvēku katru gadu. No tiem 3,5 tūkstoši gadījumu ir ļaundabīgo audzēju un gandrīz tikpat daudz sirds un asinsvadu slimību dēļ. [12] Kopumā 2020. gadā katrs desmitais (10,2%) iedzīvotājs Latvijā nebija ekonomiski aktīvs invaliditātes un ilgstošas darbnespējas dēļ. [13] Piemēram, viens no iemesliem, kādēļ vidējā vecuma vīriešu vidū ir zems nodarbinātības līmenis, ir strauja veselības stāvokļa pasliktināšanās šajā grupā.
Saskaņā Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova aprēķiniem, ja Latvija būtu prioritizējusi investīcijas veselības aprūpē jau kopš 2000. gada, šobrīd Latvijā būtu par 60 000 vairāk iedzīvotāju, ik gadu tiktu saglabātas 4000 dzīvības, būtu par 40 000 vairāk cilvēku darbaspējīgā vecumā, kas veicinātu ātrāku ekonomisko izaugsmi, nodrošinot 0,2% IKP pieaugumu katru gadu. Tā rezultātā Latvijas IKP šodien būtu par 4% lielāks nekā tagad. [14] Nepietiekamas investīcijas veselības aprūpē nozīmē zaudētas dzīvības un zemāku ekonomisko izaugsmi.
Eiropas prioritāte – onkoloģisko slimību apkarošana
Eiropas Komisija onkoloģisko slimību apkarošanu noteikusi kā prioritāti [15], ietverot konkrētus soļus Eiropas Vēža apkarošanas plānā, kas ir saistošs arī Latvijai. [16] Onkoloģiskās slimības ir otrais biežākais nāves cēlonis Latvijā. Laikā no 2010. līdz 2020. gadam no onkoloģiskām slimībām nomira vairāk nekā 66 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem gandrīz 30% nomira priekšlaicīgi – darbaspējīgā vecumā (līdz 64 gadiem). Turklāt mirstība ekonomiski aktīvajā vecuma grupā 10 gadu laikā nav būtiski uzlabojusies, un kopumā šajā laika periodā onkoloģisko slimību dēļ ir zaudēti 175 952 dzīves gadi, radot Latvijai IKP zaudējumus nodarbināto vecuma grupā 4,8 miljardu EUR apmērā. [17]
Stiprāka veselības aprūpe – lielākas investīcijas?
Lai sasniegtu valstī noteiktos sabiedrības veselības politikas mērķus un samazinātu hronisko slimību, tostarp vēža, negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, sabiedrības veselību un valsts ekonomiku kopumā, ir svarīgi īstenot sabiedrības veselības politikā definētos plānotos pasākumus pilnā apjomā. Veselības aprūpei un ilgtspējīgam veselības aprūpes finansējamam jābūt prioritātei ne tikai politikas plānošanas dokumentos, bet arī dzīvē. Tas ir galvenais priekšnosacījums, lai saglabātu iedzīvotāju veselību un labā veselībā nodzīvotos mūža gadus, tādējādi veicinot nodarbinātību un nacionālās ekonomikas konkurētspēju.
Veselības aprūpes nozare ir kritiski svarīga Covid-19 krīzes un tās seku apkarošanā, tāpēc šis ir īstais brīdis, lai palielinātu valsts bāzes budžetu veselības aprūpei, lai ilgtermiņā nodrošinātu un pakāpeniski panāktu tādus valsts budžeta ieguldījumus veselības aprūpē, kas ir līdzvērtīgi ES vidējam rādītājam. Tas ļautu nodrošināt ilgtermiņa veselības aprūpes programmu īstenošanu, tai skaitā pasākumus onkoloģisko slimību ierobežošanai atbilstoši Veselības ministrijas un partneru kopīgi izstrādātajam Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam 2022.–2024. gadam. [18]
Šobrīd veselības aprūpes sistēma strādā uz izdegšanas robežas. Ja adekvāta ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšana netiks izvirzīta kā prioritāte, Latvija turpinās zaudēt dzīvības un savu potenciālu, un tas nebūs tikai Covid-19 dēļ.
"AmCham" viedokļa ziņojums "Veselības aprūpes budžetam nepieciešams ilgtermiņa risinājums"
[1] Veselības ministrijas prezentācija 28.09.2021. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē "Veselības nozares prioritārie pasākumi"
[2] OECD "Government at a Glance 2021"
[3] Tamás Evetovits "Health spending, budgetary space for health and financial protection in Latvia" http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/ca9d45b38d5853b3c22587640022635f/$FILE/Latvia%20health%20financing%20for%20Parliament%202021%20final%20for%20projection.002.pdf/Latvia%20health%20financing%20for%20Parliament%202021%20final%20for%20projection.pdf
[4] OECD "Health expenditure and financing: Health expenditure indicators" un "Health status". Health resources – Health spending – OECD Data. Health status – Life expectancy at birth – OECD Data. Health status – Life expectancy at birth – OECD Data
[5] Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā viedokļa ziņojums "Veselības aprūpes budžetam nepieciešams ilgtspējīgs risinājums (2021)" https://www.amcham.lv/data/Events/viedokla-zinojums-2021-lv.pdf
[6] Latvijas produktivitātes ziņojums (2020).
[7] Latvijas makroekonomikas apskats, 2021. https://www.em.gov.lv/lv/media/8747/download . https://www3.weforum.org/docs/GCR2018/05FullReport/TheGlobalCompetitivenessReport2018.pdf
[8] Schwab, K., 2018, November. The global competitiveness report 2019. In World Economic Forum (Vol. 666).
[9] Schwab, K., 2018, November. The global competitiveness report 2018. In World Economic Forum (Vol. 671).
[10] Eiropas Savienības Statistikas biroja dati.
[11] Healthcare outcomes and expenditure in Central and Eastern Europe – a review. PwC (2021).
[12] VAG131. Pirmreizējās invaliditātes struktūra pēc slimībām pilngadīgajām personām.
[13] NBN020. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc statusa un dzimuma – dzimums, statuss, rādītāji un laika periods.
[14] Saskaņā ar Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomista Oļega Krasnopjorova aprēķiniem.
[15] Horizon Europe Strategic Plan (2021 – 2024). Feb 2021. ISBN 978-92-76-31020-4 doi:10.2777/083753.
[16]15COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Europe's Beating Cancer Plan. 2021 01 25 Communication – Europe's Beating Cancer Plan v.24 – CLEAN EVENING (europa.eu)
[17] "AmCham" aprēķins. Veselības statistikas datubāze. PZMG20. Potenciāli zaudētie mūža gadi (0–64 gadu vecumā) sadalījumā pa nāves cēloņiem un dzimumiem. Paredzamais mūža ilgums (gados) un mūža ilguma rādītāji – Vecums, Dzimums, Rādītāji un Laika periods. (stat.gov.lv) . Oficiālās statistikas portāls. Dati: Iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība. Iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība | Oficiālās statistikas portāls
[18] Plāna projekts"Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–2024.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!