Lai gan 2021. gadā sasniedzām Latvijas brīvvalsts vēsturē lielākos publiskos ieguldījumus veselības aprūpē – 5,48% no IKP, Latvijā veselības aprūpei atvēlētie budžeta līdzekļi joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā radītāja, kas ir 7% no IKP. Turklāt atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem 2022. gadā finansējuma apjoms veselības aprūpei, rēķinot daļu no IKP, atkal kritīsies, sasniedzot 4,51% no IKP. [1;2]
Nesen Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā viesojās Pasaules Veselības organizācijas Barselonas biroja vadītājs Tamāšs Evetovits [3], kurš atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas ieguldījumi veselības aprūpē var būt lielāki arī esošā budžeta ietvaros un veselības aprūpes finansējuma prioritizācija ir politiskās gribas jautājums. Nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ liela daļa ārstēšanas izdevumu Latvijā mājsaimniecībām jāsedz pašām, kas pakļauj vairāk nekā 8% mājsaimniecību nabadzības riskam, savukārt 15% mājsaimniecību izdevumi veselības aprūpei ir nesamērojami augsti pret to ienākumiem. Ilgstošs finansējuma trūkums veselības aprūpes pakalpojumiem veicina nabadzību un augstāku novēršamo mirstību – ilgstošas politiskās gribas trūkuma dēļ mēs zaudējam mūsu cilvēkus priekšlaicīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!