Mārtiņš Bičevskis: Lai inovācijas ienāktu Valsts kapitālsabiedrību ikdienā, to darbiniekiem nav jākļūst par izgudrotājiem
Foto: Kaspars Dobrovoļskis
Valsts konceptuāli ir izvirzījusi mērķi veicināt inovācijas valsts kapitālsabiedrībās (VKS). To nosaka Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027 gadiem un citi politikas dokumenti. Tomēr īstas skaidrības, kā virzīties uz šo mērķi nav.

Kā cilvēks, kas strādājis gan valsts pārvaldē, gan jaunuzņēmumu ekosistēmā, redzu, ka valsts kapitālsabiedrību inovāciju līmeni iespējams kāpināt izmantojot Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu. Nav noslēpums, ka daudzi pasaulē zināmi un spēcīgi uzņēmumi jaunas idejas to veiksmīgai attīstībai meklē ar ārpus to darbinieku potenciāla. Šie uzņēmumi iegādājas vai savā paspārnē ļauj attīstīties ambicioziem jaunuzņēmumiem, un veiksmīgāko no tiem idejas vēlāk integrē savā pamatuzņēmējdarbībā.

Latvijā pagaidām redzam tikai atsevišķus piemērus, kad valsts uzņēmumi vai kapitālsabiedrības inovācijas meklē inovatīvi jeb "nevis darām visu paši", bet gan izmantojam labāko pieejamo ārpasaulē. Šajā sakarībā kā pozitīvu piemēru var minēt Latvijas Pastu, kas savu pakomātu servisu izveidoja, iegādājoties jau esošu šādu servisu no privātā kapitāla fonda BaltCap. Savukārt pēdējā laika iepriecinošie jaunumi ir Latvenergo dalība Future Hub akceleratora izveidē un Latvijas meži īstenotā akcelerācijas programma Silvatech, ar kuru abi vēlas meklēt nākotnes risinājumus nozarē esošām problēmām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!