Faktiski politiskie lēmēji paļāvās uz ierēdniecības biediem par dažādām nepatikšanām, kas var draudēt Latvijai, bet tai pat laikā savlaicīgi nedarīja neko, lai veidotu tādu finanšu sektora attīstības modeli, kas saglabātu un audzētu toreiz pastāvošos rādītājus un dotu lielāku labumu pašmāju ekonomikai. Faktiski netika izdarīts nekas, lai savlaicīgi izveidotu jaunu, noturīgu banku sektora modeli, kas sekmētu gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, gan stiprinātu finanšu sektora nozīmi starptautiski.
Nožēlojamākais ir tas, ka ne tikai politiskie lēmēji to nesaprata, bet arī pašas bankas samierinājās ar pastāvošo kārtību. Pat Komercbanku asociācija (tagad – Finanšu nozares asociācija) nedarbojās kā nevalstiska, banku nozari pārstāvoša organizācija, bet tikai kā "samierinātājs" un "tulks" starp Finanšu ministriju, Latvijas Banku, FKTK un komercbankām.