Pretēji bieži izplatītajam viedoklim, ka ierobežojumu un vakcinēšanās kontekstā vairākums (un valsts) uzspiež savu gribu mazākumam, mazākums var rēķināties ar lielu uzmanību un arī ietekmi.
Tik "nokaitētās" tēmās, kāda ir Covid-19, grūti pierunāt lasītāju pieņemt, ka teksta autoru vada pirmkārt un galvenokārt zinātniska interese. Tomēr mēģināts nav zaudēts, un es uzsveru – neatkarīgi no maniem personīgajiem uzskatiem, šajā kontekstā mani interesē, ja tā var formulēt, politoloģisks jautājums par atšķirīgu grupu svaru sabiedrībā.
Sāksim ar vienkāršo. Ja mēs paveramies uz Rietumu valstīm, kur protesti pret ierobežojumiem un vakcinēšanās prasībām ir viskareivīgākie, tad rodas secinājums, ka pretējā viedokļa paudējiem (jo īpaši politiķiem) kritiku un nereti arī draudus izsaka salīdzinoši neliels slānis. Piemēram, Austrālijā un Jaunzēlandē starp iedzīvotājiem, kuri vecāki par 11 gadiem, vakcinēti ir vairāk kā 85%, turklāt vairākums (vismaz tā apgalvo socioloģiskās aptaujas) atbalsta arī valsts noteiktos ierobežojumus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
