Plašā neformālās jeb ēnu ekonomikas izplatība tiek visai bieži un pamatoti piesaukta kā viena no lielākajām Latvijas ekonomikas problēmām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumiem ir grūtības saņemt banku kredītus nākotnes attīstībai un kāpēc valsts finansējums virknei nozaru ir zem Eiropas Savienības standartiem. Ēnu ekonomika nozīmē arī nozīmīgus konkurences kropļojumus, radot šķēršļus godīgu uzņēmumu attīstībai.
Tāpēc nav pārsteidzoši, ka ēnu ekonomikai tiek veltīta virkne pētījumu un neskaitāmas diskusijas, kas mēģina aplēst "pelēkā sektora" apjomus un izprast cēloņus [1]. Arī Latvijas Bankā esam pievērsušies šai tēmai un, izmantojot jaunas analīzes metodes, veikuši savu novērtējumu ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām [2].
Tomēr mūsu mērķis nebija novērtēt kopējo aplokšņu algu maksājumu apjomu (kas, starp citu, sanāca ap 12% no oficiālās neto algas 2018. gadā, izslēdzot valsts un finanšu sektoru). Viens cipars, kas turklāt ir visai atkarīgs no novērtēšanas metodoloģijas, nevar pilnībā raksturot problēmu un drīzāk atspoguļo "vidējo temperatūru slimnīcā". Mūsu mērķis bija rast atbildi uz jautājumu: kurās sabiedrības daļās aplokšņu maksājumi ir izplatītākie?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!