Delfi foto misc. - 80631
Foto: Publicitātes attēli
Iztēlojies situāciju, kurā kopā ar citiem cilvēkiem atrodies grimstošā laivā. Jūs esat dažādi savās vērtībās, dzimumā, ādas krāsā, seksualitātē un reliģiskajā pārliecībā. Laiva līdz krastam nonāks, bet ar nosacījumu, ka tajā paliek tikai viens cilvēks, un jūsu pārziņā ir izvēle – kurš tas būs?

Aprakstītā situācija ir klasisks tā saucamās "glābšanas laivas" dilemmas piemērs. Amerikāņu ekologs Garets Hārdins 1974. gadā izmantoja šo metaforu, lai raksturotu jau tolaik aktuālo jautājumu par potenciālajiem planētas pārapdzīvotības draudiem. Hārdins argumentēja, ka aptuveni divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju uzskatāmas par "izmisīgi nabadzīgām", atlikušajai trešdaļai esot "salīdzinoši turīgai".

Metaforas nolūkiem Hārdins turīgās valstis raksturoja kā glābšanas laivas, kas ir teju pilnas, kamēr nabadzīgās valstis ir jau pārpildītas, rezultējoties ar nenovēršamu "nabadzīgo laivu nogrimšanu un uz to klāja esošo cilvēku cerībām tikt uzņemtiem bagātākā glābšanas laivā". Izvēršot šo metaforu, Hārdins noteica, ka vienā glābšanas laivā ir 60 vietas, no kurām 50 jau ir aizņemtas (laivai simbolizējot turīgās valstis), kamēr atklātā jūrā cerībā uz uzņemšanu peld 100 cilvēki no nabadzīgo laivu klājiem. Kā rīkoties? Hārdins piedāvāja trīs iespējamos risinājumus:

  • visi 100 peldētāji tiek uzņemti uz klāja, pārpludinot laivu un visiem ejot bojā;
  • no 100 peldētājiem tiek atlasīti 10, kas tiks uzņemti uz klāja;
  • neviens no peldētājiem netiek uzņemts, nodrošinot to cilvēku izdzīvošanu, kas jau atrodas uz klāja.


Pats Hārdins savos darbos pārapdzīvotību attēloja kā eksistenciālu draudu, daudzus savus argumentus pamatojot ar rasistiskiem un pseidozinātniskiem apgalvojumiem. Rezultātā viņš iemantoja kvazi fašistiska ekstrēmista statusu. Neraugoties uz to, iepriekš aprakstītā dilemma (un it sevišķi Hārdina piedāvātais otrais risinājums) liek aizdomāties – kas ir tie aspekti, kas Latvijas sabiedrībā tiek uzskatīti par "pārākiem" un "vērtīgākiem", lai klasificētu personu kā atbilstošu uzņemšanai uz mūsu – Latvijas – glābšanas laivas klāja?

Lai to noskaidrotu, biedrība "Safe Space" vienuviet pulcēja 9 cilvēkus, atšķirīgus savās vērtībās, dzimumā, ādas krāsā, seksualitātē un reliģiskajā pārliecībā. Šiem eksperimenta dalībniekiem tika prezentēts scenārijs, kur viņi visi atrodas uz vienas grimstošas laivas, kas līdz krastam nonāks, bet ar nosacījumu, ka tajā paliek tikai viena persona, un viņu pārziņā ir izvēle – kura tā būs. Uz hipotētiskā klāja esošajiem bija jādiskutē par savām identitātes šķautnēm, nodarbošanos un vērtībām, lai pēc spēles "Izdzīvotāji" principa izlemtu, kurš dalībnieks ir pelnījis nonākt līdz krastam.

Kā redzams video, pirmajā kārtā, kad uz klāja esošie diskutēja par savām identitātes šķautnēm, vairāki dalībnieki, izvēloties, ko izbalsot, skaļi pieturējās pie sabiedrībā vispārpieņemtiem principiem. Piemēram, notika atsaukšanās uz to, ka "pirmie, kam būs jāpamet laiva, būs vīrieši". Interesanti, ka nākamajās kārtās, kad fokuss tika vērsts uz klāja palikušo vērtībām un nodarbošanos, šie principi tika "piemirsti". Viens dalībnieks – vīrietis –, pieņemot lēmumu atkāpties no šī principa, uzsvēra, ka viņam "ir vajadzīgs otrs vīrietis, ar ko runāties".

Neraugoties uz to, eksperimentā uzvarēja dalībniece sieviete, ko pārējie raksturoja ar atslēgas frāzēm "taisnīgums pār visu" un "mums vajag tādus cilvēkus kā viņa". Šis iznākums kārtējo reizi atgādina par nepieciešamību runāt, iedziļināties un izprast citādo. Tikai tādā veidā mēs spēsim pieņemt pārdomātus un objektīvus lēmumus, kaut nedaudz aizmirstot stereotipus, kas izriet no mūsu ārējām atšķirībām.

Būtiski pieminēt, ka eksperimenta uzvarētāja saņēma 100 eiro sevis izvēlētai labdarībai, kas šajā gadījumā bija ziedojums dzīvnieku patversmei "Ulubele".

"Safe Space" ir 2019. gada novembrī dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt izpratni par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un identitātēm Latvijā. Iesaisties arī tu, pievienojoties vai atbalstot iecietīgākas sabiedrības veidošanu. Vairāk informācijas meklē www.safespace.lv.

Projekts "Empātijas spēles" tiek finansēts ar Eiropas Komisijas Eiropas Solidaritātes korpusa, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!