Noslēdzoties Valsts kontroles revīzijai par ieteikumu ieviešanu valsts zinātnes politikas pilnveidē, vēlamies vērst iesaistīto pušu uzmanību uz aspektiem, kuri Valsts kontroles ieskatā nedarbojas paredzētā veidā, radot šķēršļus zinātnes potenciāla izmantošanai un mazinot sabiedrības ieguvumus no publisko līdzekļu piešķīrumiem zinātnes projektu īstenošanai. Šī raksta mērķis ir rosināt pārdomas un diskusijas politikas veidotāju, programmu ieviesēju, zinātnieku un uzņēmēju vidū.
Ir svarīgi, lai Latvijas zinātne būtu globāli konkurētspējīga un uz tās balstītos sabiedrības attīstība. Tāpēc augstu vērtējami ir mūsu zinātnieku un zinātnisko institūciju centieni un sasniegumi. Nav domstarpību par to, ka zinātnes attīstība nevar notikt bez pienācīga finansējuma. Taču tikpat svarīgi ir nodrošināt labu zinātnes finansējuma vadības un kontroles sistēmas darbību. Svarīgi ir ieviest atklātu, saprotamu, uz piedāvājuma konkurenci balstītu pieeju, kad turpmākai nozares attīstībai tiek virzītas labākās idejas un risinājumi.
Valsts budžeta finansējuma apmērs zinātnes attīstībai Latvijā ilgstoši ir bijis zems salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. 2021. gadā zinātnisko institūciju zinātniskās darbības nodrošināšanai plānoti 120,66 milj. eiro, t.sk., 65,99 milj. eiro – ES struktūrfondu finansējums, 27,6 milj. eiro – zinātnes bāzes finansējums, 27 milj. eiro – valsts pētījumu programmu (VPP) un fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu (FLPP) finansējums. Piemēram, 2019. gadā Latvija pētniecības un attīstības izdevumos ierindojās ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu, Kipru un Rumāniju un sasniedzot 0,64 % no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinoši Eiropas Savienībā 2019. gadā vidēji pētniecībā iegulda 2,2 % no iekšzemes kopprodukta, tātad 3,5 reizes vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!