Inese Kalvāne: Prioritātes vai kvalitāte – viltus dilemma zinātnes projektu finansēšanā  (1)

Ir svarīgi, lai Latvijas zinātne būtu globāli konkurētspējīga un uz tās balstītos sabiedrības attīstība. Tāpēc augstu vērtējami ir mūsu zinātnieku un zinātnisko institūciju centieni un sasniegumi. Nav domstarpību par to, ka zinātnes attīstība nevar notikt bez pienācīga finansējuma. Taču tikpat svarīgi ir nodrošināt labu zinātnes finansējuma vadības un kontroles sistēmas darbību. Svarīgi ir ieviest atklātu, saprotamu, uz piedāvājuma konkurenci balstītu pieeju, kad turpmākai nozares attīstībai tiek virzītas labākās idejas un risinājumi.

Valsts budžeta finansējuma apmērs zinātnes attīstībai Latvijā ilgstoši ir bijis zems salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. 2021. gadā zinātnisko institūciju zinātniskās darbības nodrošināšanai plānoti 120,66 milj. eiro, t.sk., 65,99 milj. eiro – ES struktūrfondu finansējums, 27,6 milj. eiro – zinātnes bāzes finansējums, 27 milj. eiro – valsts pētījumu programmu (VPP) un fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu (FLPP) finansējums. Piemēram, 2019. gadā Latvija pētniecības un attīstības izdevumos ierindojās ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu, Kipru un Rumāniju un sasniedzot 0,64 % no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinoši Eiropas Savienībā 2019. gadā vidēji pētniecībā iegulda 2,2 % no iekšzemes kopprodukta, tātad 3,5 reizes vairāk.

Tas nozīmē, ka zinātnei pieejamie finanšu līdzekļi vēl jo vairāk ir jāiegulda rūpīgi izsverot prioritātes un izvēloties veikt ieguldījumus tādās zinātnes nozarēs, kurām ir vislielākais potenciāls Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgāko jautājumu risināšanā.

Noteikt zinātnes projektu finansēšanas prioritātes ir bijis Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) pienākums, atbilstoši Ministru kabineta (MK) apstiprinātajam rīkojumam, un ministrija to ir izpildījusi. Zinātnes virzienu prioritātes 2018.–2021. gadam tika noteiktas, pamatojoties uz IZM pasūtītu pētījumu (pētījuma līguma summa – 14 000 eiro), kura ietvaros veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja, veiktas individuālas intervijas ar zinātnes nozaru pārstāvjiem, aptaujātas Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautās zinātniskās institūcijas, rīkotas fokusgrupu diskusijas ar Latvijas zinātņietilpīgo uzņēmumu, radošo industriju un jaunuzņēmumu, zinātņietilpīgo industriju profesionālo asociāciju pārstāvjiem.

Papildus tika apkopoti visu nozaru ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un nozaru vadošo uzņēmumu atzinumi un izmantotas augstākās izglītības un zinātnisko institūciju attīstības stratēģijās definētās pētniecības prioritātes un attīstības virzieni, kurus ir saskaņojušas saistītās nozaru ministrijas un pašvaldības, kā arī profesionālās nozaru organizācijas.

Rezultātā esam ieguvuši deviņas zinātnes virzienu prioritātes:

Turklāt, MK rīkojuma anotācijā sniegta arī katra prioritārā zinātņu virziena detalizācija, norādot, kādos apakšvirzienos pētījumi būtu veicami. Kopā noteiktas vismaz 150 prioritāšu tēmas.

Katrs pats var izdarīt secinājums vai varam tik plašu virzienu un apakšvirzienu skaitu uzskatīt par prioritātēm ierobežota finansējuma apstākļos. Par to liecina arī lielais FLPP ietvaros iesniegto projektu pieteikumu skaits – 1299 projekti, no kuriem iespējas finansēt bija vien 23% jeb 298 projektus. Pozitīvais aspekts ir liela konkurence, tomēr tas jāsalāgo ar zinātnieku resursiem, kas tikuši ieguldīti tik liela skaita projektu sagatavošanā.

Jānorāda gan, ka FLPP konkursu rezultātā valsts budžeta finansējuma sadalījumu pa zinātnes nozarēm ir ietekmējuši arī citi būtiski faktori – finansējuma piešķiršanas galvenais kritērijs, kas ir projekta zinātniskā kvalitāte, un FLPP konkursu nolikumos noteiktā finansējuma sadales kārtība, kas faktiski sekmējuši ieguldījuma novirzīšanu zinātnes nozarēs ar lielāku kapacitāti un atbilst arī Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā un citos zinātnes politikas plānošanas dokumentos norādītajām jomām ar vislielāko attīstību un attīstības potenciālu. Vislielākais finansējums pēdējo triju gadu laikā piešķirts šādām zinātnes nozarē: "Dabaszinātnes" (17 milj. eiro), "Inženierzinātnes un tehnoloģijas" (14 milj. eiro) un "Medicīnas un veselības zinātnes" (11 milj. eiro).

Vai tas šoreiz ir ļāvis pietuvināt konkursa rezultātus sākotnējam mērķim un atbalstīt projektus ar vislielāko potenciālu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgāko jautājumu risināšanā, rādīs laiks. Tomēr jautājums par nespēju definēt prioritātes paliek.

Mēs saprotam, ka lielam skaitam dalībnieku, sēžot pie "pustukša galda", kā metaforiski varētu izteikties par zinātnes finansējumu, vienoties par kompromisiem un atsevišķām, analīzē un pētījumos pamatotām prioritātēm nav viegli. Daudz vienkāršāka ir "visiem pa drusciņai" pieeja. Tomēr ir jāuzdod sev jautājums: vai šī kompromisa dēļ zaudētājs nav sabiedrība?

Valsts kontroles ieskatā, mums nav jāizvēlas starp prioritātēm un kvalitāti, būtiski ir abi projektu izvēles kritēriji, gan efektīvi noteiktas dažas svarīgākās prioritārās jomas, gan pašu projektu kvalitāte. No revīzijā konstatētā varam secināt, ka esam spēruši platu soli uz priekšu, lai prastu izvērtēt kvalitāti, tomēr drosmes noteikt, pamatot un aizstāvēt prioritātes mums nav.

Bez šaubām, mums nav nesvarīgu zinātnes jomu. Katram zinātniekam ir tiesības pilnvērtīgi īstenot savu zinātnisko darbību un saņemt tam nepieciešamo atbalstu. Valstij ir jāmeklē iespējas tā nodrošināšanai. Tomēr jāsaprot, ka "patiesais labuma guvējs" dienas beigās nav zinātnieki, nav uzņēmēji, nav projekta vērtēšanā iesaistītie valsts pārvaldes darbinieki vai starptautiskie eksperti, bet Latvijas sabiedrība. Tāpēc ir nepieciešamas prioritātes, lai līdzekļi tiktu ieguldīti tur, kur tie nesīs vislielāko atdevi. Tāpēc ir vajadzīga kvalitāte, jo bez tās rezultāts nav iespējams.