Visu pasauli pārsteigušas augstās enerģijas cenas 2021. gada otrajā pusē. Un, domājams, Covid-19 ir tikai kā odziņa uz tortes, nevis galvenais iemesls cenu lēcienam. Ap 2015. gadu, strauji samazinoties enerģijas cenām, dabasgāzes plašā pieejamība un zemā cena nodrošināja tās konkurētspēju ar oglēm un daudzi ģenerācijas uzņēmumi sāka aizstāt ogļu spēkstacijas ar gāzi darbināmām, tādējādi palielinājās globālās enerģētikas sistēmas atkarība no gāzes.
Diemžēl zemā gāzes cena nav stimulējusi papildu ieguldījumus tās ieguvē, bet visai daudzi ģenerējošajās jaudās ieguldījušie investori cietuši lielus zaudējumus vai guvuši, viņuprāt, nepietiekamu peļņu. Tas kopsummā nosaka tendenci, kāpēc tirgū elektroenerģijas cenas palielinās.
2020. gadā Covid-19 ietekmē samazinājās enerģijas pieprasījums un piedāvājums. Var uzskatīt, ka, pateicoties neparasti spēcīgajiem fiskālajiem stimuliem ziemeļu puslodē, globālā apetīte pēc enerģijas atjaunojās daudz ātrāk nekā piegādes ķēdes. Šogad ir bijis augstākais pēcrecesijas izaugsmes temps pēdējās astoņās desmitgadēs. Tomēr pandēmija pasaules enerģētikas nozarē atstājusi aiz sevis nepaveiktus darbus: epidemioloģiskie nosacījumi un slimības uzliesmojumi likuši daudziem ražotājiem atlikt ieplānotos tehnoloģisko iekārtu uzturēšanas darbus, kas, kopā ar piegādes ķēžu disfunkcijām, traucējis palielināt ražošanu 2021. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!