Rīgas autoosta
Foto: LETA
Mani uzaicināja ar rakstnieka aci aplūkot neseno diskusiju par Autoostas sarkano ozolu. Tēma man tuva, jo lauku īpašumā nākas apvienot abas "mūžīgā" konflikta puses – lai viss nenogrimtu purvā, agresīva iejaukšanās vidē un virsvērtību saglabāšana ikdienā iet roku rokā.

Uztveru to kā civilizācijas paradoksu, piemēram, atkarībā no "burbuļa" jūs varat saņemt sodu par mežā nenovāktu zaru kaudzēm, jo vairojat kaitēkļus, bet citā burbulī esat dabas draugs, izvietojot savā mežā no zariem veidotas kukaiņu mājas, lai saglabātu sugu daudzveidību. Tikpat interesanta un raiba ir saruna par Autoostas ozolu, drošības dēļ mēģināšu apstrīdēt jebko šajā stāstā.

Notikumu gaita ir vienkārša – vispirms "Rail Baltica" būvnieks "Bererix" ozolu cerējis saglabāt, tad aptvēra tehnoloģisko sarežģītību un nolēma nozāģēt (saknes ieaugušas kabeļos, vainags izslējies virszemes vadu tīklājā, platumā pat lielāks, nekā augstumā). Rīgā publiski nozīmīgu koku nozāģēšanai nepieciešama sabiedriskā apspriešana. Tad ozola atbalsta kampaņā iesaistījās mediji un vietne manabalss.lv, panākot koka pārcelšanu – dārgu procesu, kurā veiksmes iespēju vērtē kā 50%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!