Jeļena Kvjatkovska, Sandis Bērtaitis: Cīņā ar naudas atmazgāšanu nepazaudēt tiesiskumu
Foto: Publicitātes foto
Jau vairākus gadus dažādu ziņu portālu neatņemama sastāvdaļa ir publikācijas, kuru virsrakstus vai saturu piepilda tādi jēdzieni kā noziedzīgi iegūti līdzekļi, AML, naudas atmazgāšana, FID, iesaldēta nauda, arestēta manta u. tml. Paralēli tam pēdējo četru gadu laikā notikušas būtiskas tiesiskā regulējuma izmaiņas attiecībā uz aizdomīgas izcelsmes naudas līdzekļiem, to arestu un konfiskāciju. Šīs izmaiņas ir skārušas daudzus, diemžēl ietekme bijusi ne tikai pozitīva. Raugoties uz jauno regulējumu un tā piemērošanu, rodas ne viens vien jautājums par to, kāda vieta procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir tiesiskumam, taisnīgai tiesai un Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu.

Pastāv iespēja, ka kādu dienu šī raksta lasītājs saņems savas bankas paziņojumu par kontos esošo līdzekļu iesaldēšanu. Šī paziņojuma pielikumā būs pievienots attiecīgs Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkojums. Tajā nebūs sniegti skaidri un izvērsti argumenti šāda dokumenta izdošanai, tomēr būs atsauces uz vairākiem likumu pantiem un norāde: "Pastāv pamatotas aizdomas, ka jūsu darījumi ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju." Tajā, ka aizdomas patiešām ir pamatotas, jums nāksies paļauties uz FID vārdiem, jo iespēja iepazīties ar dokumentiem vai pamatojošiem argumentiem šajā procesā nav paredzēta.

Iespējams, izlemsiet izmantot iespēju rīkojumu pārsūdzēt. Tomēr, tā kā jums trūks informācijas par to, kas veido FID "pamatotās aizdomas", būs grūti 30 dienu laikā sagatavot argumentētu sūdzību, kas būtu pamatota ar visiem nepieciešamajiem pierādījumiem, jo īpaši tāpēc, ka īsti nezināsiet, kas tieši ir jāatspēko vai jāpierāda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!