Pastāv iespēja, ka kādu dienu šī raksta lasītājs saņems savas bankas paziņojumu par kontos esošo līdzekļu iesaldēšanu. Šī paziņojuma pielikumā būs pievienots attiecīgs Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkojums. Tajā nebūs sniegti skaidri un izvērsti argumenti šāda dokumenta izdošanai, tomēr būs atsauces uz vairākiem likumu pantiem un norāde: "Pastāv pamatotas aizdomas, ka jūsu darījumi ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju." Tajā, ka aizdomas patiešām ir pamatotas, jums nāksies paļauties uz FID vārdiem, jo iespēja iepazīties ar dokumentiem vai pamatojošiem argumentiem šajā procesā nav paredzēta.
Iespējams, izlemsiet izmantot iespēju rīkojumu pārsūdzēt. Tomēr, tā kā jums trūks informācijas par to, kas veido FID "pamatotās aizdomas", būs grūti 30 dienu laikā sagatavot argumentētu sūdzību, kas būtu pamatota ar visiem nepieciešamajiem pierādījumiem, jo īpaši tāpēc, ka īsti nezināsiet, kas tieši ir jāatspēko vai jāpierāda.
Līdz ar to jūsu sūdzība, visticamāk, tiks noraidīta. Lēmumā tiks norādīts, ka FID ir pieņēmis rīkojumu atbilstoši likuma prasībām, nav konstatējams pamats rīkojuma atcelšanai, bet plašāka argumentācija par naudas līdzekļu iesaldēšanu nevar tikt atklāta, jo tas var apdraudēt kriminālprocesa mērķu sasniegšanu.
Saskaņā ar FID rīkojumu jūsu līdzekļi (bez atlikuma, nesaglabājot iztikas līdzekļus) būs iesaldēti uz 45 dienām, taču vispārīgā gadījumā līdz šā termiņa beigām jūs saņemsiet Valsts policijas lēmumu, ar kuru tiksiet informēts par kriminālprocesa uzsākšanu un aresta uzlikšanu iepriekš iesaldētajai mantai. Šāds lēmums varētu tikt pamatots, piemēram, ar vispārīgu norādi "turpināt izmeklēšanu ar mērķi iegūt pierādījumus finanšu līdzekļu noziedzīgai izcelsmei tādas un tādas personas kontos".
Protams, arī šo lēmumu jūs varēsiet pārsūdzēt, tomēr, līdzīgi kā iepriekš, jums būs pieejams ierobežots pamatojums, tādēļ, visticamāk, nespēsiet panākt lēmuma atcelšanu. Tādējādi jūsu līdzekļi paliks arestēti, bet kriminālprocess turpināsies.
Kriminālprocesa ietvaros, iespējams, tiks veiktas kādas izmeklēšanas darbības un pieņemti dažādi lēmumi, tostarp lēmumi par aresta termiņa pagarināšanu. Kriminālprocesa likums precīzi noteic, cik ilgi mantai pieļaujams saglabāt arestu, tostarp – uz cik ilgu laiku aresta termiņš var tikt pagarināts. Maksimālais aresta termiņš (atkarībā no nodarījuma kvalifikācijas) ir 31 mēnesis jeb gads un septiņi mēneši plus 45 dienas bonusā no FID.
Kad aresta termiņš tuvosies beigām, izmeklētājs nosūtīs jums paziņojumu, kurā tiks izteikts pieņēmums par mantas noziedzīgo izcelsmi un vienlaikus tiks noteikts 45 dienu termiņš, lai jūs varētu pierādīt arestētās mantas likumīgo izcelsmi (ko jūs jau tāpat būsiet centies izdarīt). Paziņojums būs formāls un nesaturēs nekādas norādes, kas tieši izmeklētājam ir radījis šaubas par līdzekļu likumību.
Pēc jūsu paskaidrojumu un pierādījumu iesniegšanas arests netiks atcelts. Tā vietā izmeklētājs pieņems lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgs tiesai konfiscēt jums arestēto naudu. No šī lēmuma jūs beidzot varēsiet iegūt nedaudz konkrētāku informāciju par to, kāpēc ir radušās aizdomas par jums arestētās naudas noziedzīgo izcelsmi. Lēmuma pielikumā būs uzskaitīti pierādījumi, kas pamato aizdomas par noziedzīgo izcelsmi, taču tie jums netiks izsniegti – tie būs atsevišķi jāizprasa, vēršoties ar iesniegumu pie izmeklētāja, kurš, visticamāk, atļaus jums iepazīties ar jūsu pašu iepriekš iesniegtiem un dažiem citiem maznozīmīgiem dokumentiem. Nozīmīgākie pierādījumi jums paliks nepieejami, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu un potenciāliem riskiem, ko varētu radīt šādu pierādījumu atklāšana. Arī šo lēmumu jūs varēsiet pārsūdzēt tiesai, tomēr iespēja panākt jūsu interešu aizstāvībai vērtīgu dokumentu uzrādīšanu ir niecīga.
Tālāk process par noziedzīgi iegūtu mantu turpināsies tiesā. Tā kā šis process notiek paātrinātā kārtībā, varat justies gandarīti, ka procesa noslēgums ir tuvu neatkarīgi no tā rezultāta. Pirmā tiesas sēde tiesai ir jānotur jau 10 dienas pēc izmeklētāja lēmuma saņemšanas. Jautājumu par mantas izcelsmi var izskatīt tikai divu (nevis trīs) instanču tiesā (tātad ir iespējama tikai viena pārsūdzība), tiesas lēmuma pārsūdzēšanai ir piešķirtas 10 dienas, bet viss process (abās instancēs kopā) parasti ilgst mazāk nekā pusgadu. Šādos apstākļos, pat ja kļūst skaidrāks, kādā virzienā nepieciešami papildu pierādījumi, jo izmeklētājam ir radušās šaubas, iespējas efektīvi iegūt un iesniegt jaunus pierādījumus jums būs ierobežotas, piemēram, ja pierādījumus nepieciešams saņemt no ārvalstīm vai tie būs jātulko uz latviešu valodu (tulkojums jānodrošina un jāfinansē pašam).
Būtiski, ka minētā procesa norisi tiesā pamatā regulē tikai seši likuma panti, tādējādi atstājot tiesnešiem rīcības brīvību lemt par dažādiem procesuāliem jautājumiem, kas likumā nav skaidri atrunāti. Piemēram, kāds tiesnesis jums kā ar mantu saistītai personai var atļaut pieaicināt lieciniekus nopratināšanai, lai pierādītu jūsu apgalvojumus, bet cits tiesnesis atbildēs, ka šādas tiesības nav tieši ierakstītas likumā, tāpēc jūsu lūgums par liecinieku pieaicināšanu ir noraidāms. Šo atteikumu atsevišķi pārsūdzēt nav ļauts.
Nav arī vienotas metodoloģijas attiecībā uz, iespējams, noziedzīgā ceļā iegūto naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi. Vairākos gadījumos, kad pirmās instances tiesas piemērojušas metodoloģisku analīzi, uz kuras pamata atzinušas izmeklētāja pierādījumus par nepietiekamiem, apelācijas instances tiesa šos lēmumus atcēlušas, pamatojoties uz vispārīgām norādēm par to, ka tiesa iepriekš nebija pietiekami rūpīgi izvērtējusi visus pierādījumus.
Pat ja pirmās instances tiesas lēmums būs labvēlīgs, rēķinieties, ka apsūdzības puse vienmēr to pārsūdzēs. Izmeklētājs var iesniegt apelāciju kopā ar jauniem pierādījumiem, kas pamato viņa aizdomas par mantas noziedzīgo izcelsmi. Šie pierādījumi, visticamāk, jums netiks uzrādīti, aizbildinoties ar izmeklēšanas noslēpumu. Tas savukārt ļauj apelācijas instances tiesai pieņemt jums nelabvēlīgu lēmumu un konfiscēt mantu, pamatojoties uz jaunajiem pierādījumiem. Šis tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams, un jūsu naudas līdzekļu konfiskācija beidzot noslēgsies.
Papildus minētajam ir arī vairāki citi apstākļi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību saistībā ar naudas līdzekļu iesaldēšanu, arestu un konfiskāciju. Var gadīties, ka izmeklētāju "pamatotās aizdomas" ir balstītas vienīgi uz ārvalstī notiekošu kriminālprocesu. Piemēram, jūs esat tieši vai pastarpināti saistīts ar krimināllietu, kas ierosināta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Lietuvā; šajā procesā jums pat var nebūt nekāda (piemēram, aizdomās turamā) procesuālā statusa. Tas dod iespēju pieņemt, ka nenomaksātos nodokļus jūs esat ieguldījis Latvijā, kaut gan vēl nemaz nav zināms, vai tiešām ir notikušas kādas prettiesiskas darbības ar nodokļiem.
Turklāt noziedzīgas mantas process Latvijā nekādā mērā netiks aprobežots ar summām, kas figurē citas valsts kriminālprocesā. Jūs, piemēram, varat tikt turēts aizdomās ārvalstī par 50 000 EUR nenomaksāšanu nodokļos, taču tas netraucēs arestēt jūsu kontos Latvijā esošus līdzekļus 200 000 EUR apmērā vai uzlikt aresta atzīmi jums piederošam nekustamajam īpašumam, kura vērtība ir 500 000 EUR. Drošs paliek drošs, arestēts tiks viss, kas jums pieder.
"Pamatotās aizdomas" par mantas nelikumīgu izcelsmi var tikt balstītas uz dažādiem apsvērumiem, piemēram, vienas puses paraksta trūkumu uz līgumiem par naudas saņemšanu, jūsu sniegtu pretrunīgu informāciju (piemēram, pretruna starp jūsu paskaidrojumiem izmeklētājam un informāciju, kuru bijāt sniedzis bankai pirms trīs, pieciem vai pat desmit gadiem, aizpildot kādas formālas veidlapas), telefona sarunām, kuru ieraksts vai atšifrējums jums nav pieejams. Savukārt, ja arestētie līdzekļi ir saistīti ar kādu jums piederošu kapitālsabiedrību, tad aizdomas par to noziedzīgo izcelsmi var radīt tas, ka nauda ir samaksāta sabiedrībai par tādu pakalpojumu vai preci, kas nesakrīt ar publiskajos reģistros norādīto uzņēmuma saimnieciskās darbības veidu.
Iepriekš norādītais raisa bažīgas pārdomas par to, vai un kā vispār patlaban Latvijā ir iespējams novērst līdzekļu iesaldēšanu, arestu un konfiskāciju un vai jautājumos par mantas iespējamo noziedzīgo izcelsmi pastāv arī īsts, ne tikai deklarēts, tiesiskums. Šobrīd nereti šķiet, ka pat ar rūpīgu dzīves dokumentēšanu un godprātīgu visu dokumentu un paskaidrojumu iesniegšanu izmeklētājam nav iespējams panākt, ka manta, par kuru kādam radusies šaubu ēna, varētu tikt atkal reabilitēta. Pašlaik ar aizdomām ir bruģēts tikai viens ceļš – uz Valsts kasi.
Likumdevējs ir ierosinājis jaunus grozījumus, kas paredz plašākas iespējas attiecībā uz piekļuvi mantas prezumēto noziedzīgo izcelsmi apliecinošiem pierādījumiem. Sagaidāms, ka Saeima tos pieņems, tādējādi sekmējot ar mantu saistīto personu iespējas aizsargāt savas tiesības. Tāpat ir ierosināti vairāki Satversmes tiesas procesi, kuros tiks pārbaudīta ar noziedzīgi iegūtu mantu saistītu tiesību normu konstitucionalitāte. 2022. gadā ir sagaidāmi vairāki šādi nolēmumi. Cerams, ka Satversmes tiesas nolemtais kopā ar likuma grozījumiem dos nozīmīgu artavu tiesiskuma attīstībā, lai process par noziedzīgi iegūtu mantu Latvijā pārstātu atgādināt donkihotisku cīņu ar vējdzirnavām, kurā uzvarētājs ir zināms jau iepriekš.