Andis Kudors
Foto: LETA
Krievijā kopš 2000. gada valda režīms, kas sevī nes gadsimtiem senas cilvēku nīšanas tradīcijas, kuras tur ir saglabājušās no Ordas laikiem un līdz šim tā īsti nav izgaisušas. Gadsimti starp Ivanu Bargo un Staļinu nepalīdzēja novērst savu cilvēku dzīvību lētumu varas acīs. Vai strādnieku aizstāvis Ļeņins neraudzījās uz cilvēkiem līdzīgi? Vai pret sarkanarmiešiem karavadoņi dažkārt neizturējās kā pret lielgabalu gaļu?

Padomju kolhoznieki sākumā netika aplaimoti ar iespēju iegūt personas dokumentu – pasi, lai nespētu nekur no sava kolhoza aizceļot. Vai tas jums neko neatgādina? Kremļa propagandistu raidījumos izskan idejas par to, ka dzimtbūšana nebija nemaz tik slikta un Staļins, redz, bija liels stratēģis. Mūsdienu varmākas attaisno savus priekštečus, jo pašiem apetīte nav zudusi. Neskatoties uz visu minēto, nezaudēju cerību reiz redzēt Krievijā humānāku varu, kas personificētu to, ko lasu krievu literatūrā. Bet vai tas vispār ir iespējams impērijā, kas tiek turēta stingrā tvērienā?

2021. gads ieies Krievijas vēsturē ar represiju pastiprināšanu pret tiem, kuri ir gana drosmīgi, lai paustu patiesību gan par šodienas, gan vakardienas Krieviju. Represiju mērogs, protams, nav tāds kā Staļina laikā. Bet vai atceraties, cik ikdienišķi par indēšanu runāja FSB darbinieks – Alekseja Navaļnija telefonsarunas biedrs? Varbūt mēs varētu neuztraukties par to, kas notiek kaimiņos, bet Krievijas "atmiņas diplomāti" jau paši neliek mierā ne mūs, ne citas kaimiņvalstis. Viņi melo un pārmet mums, ka mēs nemelojam līdzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!