Tālis Linkaits: Jaunie elektrovilcieni ir viena no atslēgām uz pievilcīgu sabiedrisko transportu  (7)

Jaunie vilcieni papildus dos virkni iespēju uzlabot vilcienu satiksmes pakalpojumu. Piemēram, ieviest regulāro intervāla grafiku, kā rezultātā vilcieni kursēs krietni biežāk un regulāros laikos.

Beidzot arī Rīgas Centrālajā stacijā sagaidīsim caurbraucošos vilcienus, kas nozīmē, ka no Tukuma līdz Ogrei vai no Jelgavas līdz Saulkrastiem varēs aizbraukt, neizkāpjot no vilciena. Tas gan būs iespējams pēc "Rail Baltica" būvniecības pabeigšanas Rīgas Centrālajā stacijā, kad satiksmes mezgls atsāks darbu ar pilnu jaudu.

Paaugstināti peroni

Svarīgi, lai vilcienā varētu iekāpt arī cilvēki ar samazinātu mobilitāti, bērnu ratiņiem, velosipēdu un smagāku somu vai koferi. Jaunie vilcieni jau būs ar zemāku slieksni, mazāk pakāpieniem, nekā vilcieniem, ar ko braucam pašreiz. Pilnīgam iekāpšanas komfortam nepieciešami paaugstinātie peroni; tādi jau ir izbūvēti 28 dzelzceļa pasažieru stacijās – liela daļa Jūrmalas virzienā.

Laba ziņa ir tā, ka "Latvijas dzelzceļš" ir uzsācis darbu pie pieturvietu modernizācijas un peronu paaugstināšanas vēl 48 stacijās piecās dzelzceļa līnijās, paredzot līdz nākamā gada beigām šo projektu pabeigt. Savukārt Rīgas Centrālajā stacijā peroni tiks pārbūvēti "Rail Baltica" projekta ietvaros. Taču jārēķinās, ka peronu pārbūve nenotiks vienlaikus ar jauno vilcienu ierašanos Latvijā. Infrastruktūras projekti prasa laiku un pacietību gan finansējuma piesaistē, gan pēc tam arī to īstenošanā.

Ar vilcienu Rīgā un Pierīgā

Lai stiprinātu dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, būtisks jautājums ir vilcienu staciju pārveide par mobilitātes punktiem, kas pasažieriem kalpo kā pārsēšanās vietas. Tas, cik ērta ir iespēja pārsēsties no vilciena sabiedriskajā vai privātajā transportā nokļūšanai līdz galamērķim – savām mājām vai darba vietai, var būt izšķiroša izvēlei pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

Uzstādījums ir dzelzceļu padarīt pievilcīgāku Rīgas metropoles areālā dzīvojošajiem, stacijas pārveidojot par mobilitātes jeb pārsēšanās punktiem, uz dzelzceļa līnijām izbūvējot jaunas pieturvietas un veidojot salāgotus sabiedriskā transporta maršruta grafikus.

Ar Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu plānots attīstīt astoņus mobilitātes punktus Rīgas metropoles areālā – dzelzceļa stacijās Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma, Carnikava, Saulkrasti un Bolderāja. Mobilitātes punktos plānots nodrošināt iespēju novietot velosipēdu, automašīnu, ērti pārsēsties pilsētas sabiedriskajā transportā.

Galvaspilsētā paredzētas divas jaunas vilcienu pieturvietas Bolderājas līnijā – pašā Bolderājā un Iļģuciemā. Savukārt Daugavas labajā krastā plānots izbūvēt Alfas pieturu Siguldas līnijā un Dauderu pieturu Saulkrastu līnijā. "Rail Baltica" projekta ietvaros taps jauna pietura Āgenskalnā. Tas būs ieguvums rīdziniekiem, kam nepieciešams ikdienā doties uz darbu otrā pilsētas pusē, jo ar vilcienu pārvietošanās laiks būs ievērojami īsāks, nekā pilsētas sastrēgumos dodoties ar privāto automašīnu.

Būtisks ieguvums būs arī vienota sabiedriskā transporta tīkla izveide Rīgas metropoles areālā ar salāgotiem maršruta grafikiem, vienoto biļeti un reāllaika pasažieru informācijas sistēmu, pie kā izveides darbs ir iesākts.

Reģionālie mobilitātes punkti

Visā Latvijā plānots attīstīt mobilitātes jeb pārsēšanās punktus, izmantojot jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda (līdz 2027. gadam) finansējumu. Satiksmes ministrijā esam uzsākuši darbu pie kritēriju izstrādes, pēc kuriem piešķirt finansējumu Latvijas reģionālo multimodālo satiksmes mezglu veidošanai un "Park & ride" sistēmas attīstībai, tajā skaitā saistītās infrastruktūras izveidei, kas paredzētu autobusu pieturas pie stacijām, kā arī veloceļus, gājēju ceļus, kas pieved pie stacijām.

Plānots apzināt vietas, kur Latvijā būtu vislietderīgāk veidot šādus transporta mezglus, ņemot vērā gan esošo transporta plūsmu, gan jau izveidoto infrastruktūru. Izvēloties šo punktu izvietojumu būtisks būs pašvaldību viedoklis un to teritoriju plānojumos paredzētie mobilitātes risinājumi.

Īpaša loma šajā procesā būs "Rail Baltica", kas būtiski mainīs iedzīvotāju mobilitāti reģionos, jo katra no topošajām 16 reģionālajām pieturvietām tiks veidota kā mobilitātes punkts, kuros funkcionēs savienojumi ar citiem transporta veidiem.

Viena biļete vairākiem braucieniem

Ceļotāji Rietumeiropā ir izbaudījuši vienotās biļetes ērtības, kas dod iespēju iegādāties vienu biļeti braucienam dažādos sabiedriskā transporta līdzekļos, apvienojot braucienu vilcienā un reģionālajā autobusā, ja tas nepieciešams, lai nokļūtu līdz galamērķim.

Lai izveidotu vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu Latvijā, "Autotransporta direkcija" 2019. gadā veica iepirkumu vienotas biļešu noliktavas sistēmas izstrādei. Tas ir apjomīgs darbs, jo vienlaikus ar biļešu tirdzniecību nepieciešams nodrošināt arī braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju identifikāciju un veikto braucienu uzskaites sistēmu.

Šogad jauno sistēmu nodos testēšanai biļešu tirgotājiem un jau gada otrajā pusē pasažieri varēs izmantot ērtas un mūsdienīgas iespējas biļešu iegādei braucieniem reģionālajos maršrutos. Vienotā biļete būs derīga braucienam ar pārsēšanos citā autobusā vai vilcienā. Biļetes varēs iegādāties braucienam jebkurā reisā ikvienā biļešu tirdzniecības vietā, kā arī mobilajā lietotnē.

Ar skatu nākotnē

Kaimiņu pieredze iedvesmo. Igaunijas dzelzceļa pasažieru pārvadātajam "Elron", 2013.-2014. gadā pilnībā nomainot savu ritošo sastāvu, izdevās piecu gadu laikā pasažieru skaitu audzēt par vairāk nekā trešdaļu un dubultot vilcienu satiksmi starp lielākajām pilsētām. Ja Latvijā lēmumi būtu pieņemti ātrāk, gribas domāt, ka mēs tagad būtu līdzīgās pozīcijās kā mūsu kaimiņi.

Mums ir jādomā, kā Latvijā atrisināt savu mūžu nokalpojošā vilcienu ritošā sastāva problēmas neelektrificētajā zonā. Izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, jau gada pirmajā pusē plānots izsludināt iepirkumu septiņu bateriju vilcienu piegādei. Šos vilcienus un vēl papildu divus, par kuru finansēšanu vēl notiek sarunas, sagaidīsim nākamo piecu gadu laikā un plānojam izmantot uz līnijām Bolderājas, Siguldas, kā arī, iespējams, Dobeles un Krustpils virzienos.

Taču, kā aizstāt visus 30-40 gadus nokalpojošos dīzeļvilcienus ar mūsdienīgiem vilcieniem, vēl aizvien ir līdz galam neatbildēts jautājums. Tuvākajos gados ekspertiem būs jāvērtē dažādu videi draudzīgu tehnoloģiju pielietojums dzelzceļa satiksmē un, protams, savlaicīgi jāpiemeklē šo izmaksu ziņā apjomīgo investīciju finansējuma avoti.