Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija atzinusi, ka tādi vārdi kā, piemēram, "nēģeris", "aziāts" uzskatāmi par tikpat neitrāliem – tātad droši lietojamiem – kā, piemēram, "latvietis" un "rīdzinieks" [1]. Ļoti labi, jo brīžiem sāk likties, ka t.s. politkorektuma pārspīlējumi sāk parādīties arī Latvijā.
Skaidrs, ka ideoloģijas un politiskie strāvojumi cenšas izmantot valodu saviem nolūkiem. Tā ir bijis arī Latvijā (pašreizējās Latvijas teritorijā) un dažādos laikos. Citiem vārdiem sakot, tas nav pēdējo desmitgažu un/vai t.s. kreiso liberāļu Rietumos radīts fenomens. Minēšu četrus piemērus.
Latvija Krievijas impērijas sastāvā. Sācies Pirmais pasaules karš. "1915. gada janvārī – februārī Rīgas pilsētas valde un dome pārdēvē ielas. Hamburgas par Helsingforsas, pēc tam – Ladogas, Dancigas – par Obas, tad Dņepras, Ķīles – par Viborgas, Mēmeles – par Arhangeļskas, Visbijas prospektu – Volgas prospektu..." [2]. Izveidojas Latvijas valsts, vācbaltieši. "Noraidoša attieksme pret jauno politisko realitāti izpaudās arī attieksmē pret citiem jauniem apzīmējumiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
