Sākot no 2021. gada rudens, energoresursu cenas visā pasaulē piedzīvo ļoti strauju lēcienu – vislielāko pēdējo gadu desmitu laikā.
Iemesli tam ir vairāki:
Ķīna, uzsākot atteikties no ogļu kā "netīru" klimata piesārņošanas ziņā resursu izmantošanas un pārejot uz "tīrākiem" resursiem, t.sk. dabasgāzi, ir gatava maksāt par to augstāku cenu, nekā līdz šim maksāja Eiropā, tādējādi pavēršot globālos piegādātājus (t.sk. no ASV) savā virzienā;
2020. gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji nobremzējās lielākā daļa tautsaimniecības nozaru un līdz ar to samazinājās pieprasījums pēc enerģijas, kas izpaudās tās cenu kritumā. Taču 2021. gada otrajā pusē, tautsaimniecībai "atveroties" ar "lielu joni" (lai kaut cik kompensētu iepriekšējo "dīkstāvi"), strauji pieauga pieprasījums pēc enerģijas (elektrības, gāzes, naftas u. c.), kas nesa sev līdz strauju cenu kāpumu;
Eiropā klimatisko apstākļu (īpaši lietus trūkuma vasarā) dēļ būtiski samazinājās hidroelektrostaciju (īpaši Skandināvijā) elektrības daudzums, arī vēja un saules ģenerētās elektrības apjoms nebija liels;
tika slēgtas atomelektrostacijas (t.sk. 3 Vācijā);
ģeopolitisku faktoru iespaidā netika nodots ekspluatācijā jaunais gāzes piegādes vads Vācijai no Krievijas ("Nord Stream 2"), un vienlaicīgi, sākoties apkures sezonai, gāzes krātuves Eiropā bija "vāji" piepildītas;
pilnībā atverot gāzes un elektrības tirgu Eiropā, būtiski samazinājās ilgtermiņa līgumu (t.sk. par fiksēto cenu) īpatsvars un palielinājās darījumu skaits biržās, kurās gan gāzes, gan elektrības cenas pieauga, t.sk. arī "spekulatīvu" darījumu rezultātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit