NATO atrodas, iespējams, sarežģītāko izaicinājumu priekšā savas pastāvēšanas vēsturē. Tieši tāpēc neatliekamībai ir jākļūst par jaunās Stratēģiskās koncepcijas noteicošo pazīmi, ņemot vērā apstākļus un draudu apmēru alianses pilsoņiem no Vankūveras līdz Viļņai.
Krievija turpina sagādāt vistiešākos draudus NATO, pārkāpjot vērtības, principus, uzticību un saistības, uz kurām balstās NATO-Krievijas Padome. Alianse arī turpmāk meklēs dialogu ar kaimiņu un pieturēsies pie NATO un Krievijas pamatakta par abpusējām attiecībām, sadarbību un drošību, taču daudz būs atkarīgs no Krievijas agresijas pret Ukrainu, ko redzot, alianse nespēj stāvēt malā. Sekojoši NATO vajadzētu laist klajā Ukrainas atturēšanas iniciatīvu (Ukrainian Deterrence Initiative), kas nodrošinātu militāro ekipējumu un apmācības, kā arī stiprinātu ukraiņu noturību pret draudiem.
Terorisms turpina izaicināt likumos balstītu starptautisko kārtību, tādējādi vājinot demokrātiju un stabilitāti pasaulē. To var pamatoti uzskatīt par alianses primārajiem draudiem. Ķīnas militāro spēku pieaugums kļūs par noteicošo pārmaiņu faktoru tuvākajā desmitgadē. Tās kļūšana par globālu varu atstās nozīmīgas sekas arī uz aliansi, jo lielā mērā tas iespaidos arī ASV un to bruņotos spēkus. NATO jāmeklē konstruktīvs dialogs ar Ķīnu, iespējams, kādā NATO-Ķīnas Padomes formātā, un jārēķinās ar pārmaiņām, ko ieviesīs Pekinas pieaugošā starptautiskā ietekme.