Džulians Lindlejs-Frenčs: NATO – saglabāt mieru, aizsargāt cilvēkus  (3)

Krievija turpina sagādāt vistiešākos draudus NATO, pārkāpjot vērtības, principus, uzticību un saistības, uz kurām balstās NATO-Krievijas Padome. Alianse arī turpmāk meklēs dialogu ar kaimiņu un pieturēsies pie NATO un Krievijas pamatakta par abpusējām attiecībām, sadarbību un drošību, taču daudz būs atkarīgs no Krievijas agresijas pret Ukrainu, ko redzot, alianse nespēj stāvēt malā. Sekojoši NATO vajadzētu laist klajā Ukrainas atturēšanas iniciatīvu (Ukrainian Deterrence Initiative), kas nodrošinātu militāro ekipējumu un apmācības, kā arī stiprinātu ukraiņu noturību pret draudiem.

Terorisms turpina izaicināt likumos balstītu starptautisko kārtību, tādējādi vājinot demokrātiju un stabilitāti pasaulē. To var pamatoti uzskatīt par alianses primārajiem draudiem. Ķīnas militāro spēku pieaugums kļūs par noteicošo pārmaiņu faktoru tuvākajā desmitgadē. Tās kļūšana par globālu varu atstās nozīmīgas sekas arī uz aliansi, jo lielā mērā tas iespaidos arī ASV un to bruņotos spēkus. NATO jāmeklē konstruktīvs dialogs ar Ķīnu, iespējams, kādā NATO-Ķīnas Padomes formātā, un jārēķinās ar pārmaiņām, ko ieviesīs Pekinas pieaugošā starptautiskā ietekme.

Tāpat NATO ir nopietni jāapsver un jāizprot sarežģītās mācības, kas gūtas haotiskās un traģiskās iziešanas no Afganistānas laikā. Nepieciešams veidot reālistiskākus politiskos mērķus sakņotus lielākā stratēģiskā pacietībā, ko varētu sniegt lielāka politiskā vienotība un taisnīga risku un izmaksu sadale dalībvalstu starpā. Masveida apdraudējumi sapludina dažādus riskus un izaicinājumus, ar ko aliansei jābūt spējīgai cīnīties, izmantojot plašu rīcības spektru - no aizsardzības un atturēšanas taktikām līdz tiešai saskarsmei ar draudiem. Pretējā gadījumā NATO nekad vairs nespēs efektīvi iesaistīties bīstamos kontekstos, un kāda tad no tās jēga?

NATO: aizsargs, dalībnieks, partneris

Stratēģiskajam konceptam 2022 ir jāpārstartē NATO mērķus. Alianse turpinās vadīt Eiropas kolektīvo aizsardzību saskaņā ar Vašingtonas līguma 5. pantu, taču NATO ir arī nozīmīgs krīzes vadības spēlētājs, kam ir kritiska nozīme kooperatīvas drošības veicināšanai partneru vidū Eiropā un citviet pasaulē. Tātad kaut kas no vecajiem mērķiem un kaut kas jauns? Turpmāk nozīmīgs būs noturības princips pilsoniskās sabiedrības spēcināšanai, kas minēts alianses dibināšanas līguma 3. pantā. NATO atkārtoti izcēla nacionālo un kolektīvo noturību kā vitālu komponentu efektīvām atturēšanas un aizsardzības stratēģijām. Informatīvais karš un kiberuzbrukumi kritiskām civilajām un militārajām infrastruktūrām šobrīd jau tiek uzskatīti par skaidrām un eksistējošām briesmām, kuras ir jānovērš.

Tieši atturēšanai un aizsardzībai jāpaliek NATO darbības pamatā, taču, ja alianse vēlas saglabāt ticamu miera uzturētājas statusu, tai vienmēr jābūt spējām cīnīties. Tātad NATO spēkiem jāspēj sniegt atbilde ātri mainīgajiem karadarbības veidiem, kas šobrīd iekļauj informācijas kara, kiberkara, un arvien precīzāka un ātrāka "hiperkara" mozaīku. ASV bruņotie spēki turpinās vadīt NATO operācijas pret galvenajiem draudiem Eiropā, taču viņu iesaiste notiek arī citviet pasaulē, un eiropiešiem nevajadzētu kļūt par amerikāņu neveiksmes cēloni. Lai to panāktu līdz 2030. gadam, nepieciešams veikt taisnīgāku alianses pienākumu sadali, un Eiropas sabiedrotajiem jāpilda savas saistības sasniegt piecdesmit procentus no NATO minimālajām militārajām prasībām. To var saukt par Eiropas stratēģisko autonomiju vai par stratēģisko atbildību, taču jebkurā gadījumā lielāka Eiropas militārā kapacitāte būs būtiska gan pamatotu ASV bažu par pienākumu sadali mazināšanā, gan efektīvākas alianses izveidei.

Kā to panākt? Līdz 2030. gadam kanādiešu un eiropiešu sabiedrotajiem ir jāspēj izvietot NATO Sabiedroto Operāciju pavēlniecība mobilajiem smagajiem spēkiem (Allied Command Operations Mobile Heavy Force), oficiālajā saīsinājumā AMHF.

AMHF apvienotu Sabiedroto ātrās reaģēšanas spēkus, kas ļautu momentāli un efektīvi reaģēt uz visām neatliekamajām situācijām kā augstākā līmeņa NATO Nākotnes spēkiem (Future Force). Šādi sabiedrotie spēcinātu, nevis vājinātu amerikāņus. AMHF spētu rīkoties dažādos nākotnes kaujas laukos - gaisā, jūrā, uz sauszemes, kiber, kosmosa, informācijas un zināšanu telpās – izmantojot jaunākās viedās tehnoloģijas, kas noteiks kara aprises nākotnē. AMHF kļūtu par mugurkaulu NATO atturēšanas pasākumiem Eiropā.

Ja nerīkoties tagad, Eiropai varētu nākties saskarties ar digitālo Pērlhārboru , no kuras nebūtu iespējams atgūties. Katastrofiskais "zibens no skaidrām debesīm" šoks, kurā stratēģija apvienojas ar jaunām viedā dizaina tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, lielajiem datiem (Big Data) un kvantumskaitļošanu, būtiski mainītu kara un attiecīgi arī Eiropas raksturu.

NATO 2030: saglabāt mieru, sargāt cilvēkus

Ja NATO vēlas izpildīt savu miera saglabāšanas un cilvēku aizstāvēšanas misiju, tai nevis vienkārši jāadaptējas, bet jātransformējas. Līdz 2030. gadam NATO jākļūst par citādu aliansi, jo tā darbosies pilnīgi atšķirīgā situācijā, jo citādi tā riskē izgāzties. Iespējams, tā nebūs katastrofiska izgāšanās, ko daži pareģo jau ilgāku laiku. Iespējams, NATO vienkārši izzustu, kad vienaldzība pāraugtu nenozīmīgumā. Taču katastrofa (atkal) Eiropā vairs nav pilnīgi neiespējama, un NATO tika radīts tieši katastrofu novēršanai. Tāds "Potjomkina" NATO sniedz aplamu Eiropas aizsardzības fasādi un kalpo par skaistu mierinājumu maldinošai drošībai. Tāpēc Stratēģiskā koncepcija 2022 varētu būt viena no pēdējām NATO līderu iespējām līdz 2030. gadam ievirzīt aliansi pareizajā virzienā. Ja viņi spēj kolektīvi ģenerēt nepieciešamo motivāciju, redzējumu un līderību, tagad ir īstais laiks to darīt. Tas pagaidām paliek liels "ja"...