Ilze Pētersone-Godmane: Kas nav kārtībā ar Rīgas domes lēmumu aizliegt jaunu gāzes apkures katlu uzstādīšanu  (12)

Cilvēki mums zvana, raksta vēstules, jautā, ko darīt? Piemēram, dzīvoklis Rīgā (pirmajā zonā) pirmskara ēkā ar saskaņotu individuālo gāzes apkuri. Kas notiks, ja pēc 2025. gada gāzes katls saplīsīs un būs nepieciešams uzstādīt jaunu? Kas maksās par dzīvokļa kapitālo pārbūvi gadījumā, ja komisija lems, ka jāpieslēdzas centrālajai apkurei? Kas maksās tūkstošus par centrālās siltumapgādes sistēmas pievada izbūvi?

Rīgas domes lēmums par jaunu gāzes apkures katlu ierobežošanu ir ne vien absurds un pretlikumīgs, bet, iespējams, pat antikonstitucionāls – tas ierobežo cilvēku tiesības, apdraud veselību un pat dzīvības, jo gāzes katlu lietotāji būs spiesti maksimāli ilgi lietot vecus, savu resursu nokalpojušus, nedrošus gāzes katlus. Arī no ekonomikas viedokļa tas neiztur kritiku, jo vecie gāzes katli ir neefektīvi. Un gaisa kvalitāti galvaspilsētā tas neuzlabos ne par kripatu, drīzāk – pasliktinās, jo vecie gāzes katli rada vairāk izmešu. Pajautājiet apkures iekārtu speciālistiem, ekspertiem, kas specializējas gaisa piesārņojuma tēmā, arodārstiem.

Mikroputekļus rada malka un transports

Pašas Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020. gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO₂ piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO₂ piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā.

Latvijas lielais mērķis, kā ir uzsvērusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ir samazināt kopējo gaisa piesārņojumu valstī, it sevišķi smalko putekļu jeb PM daļiņu piesārņojumu pilsētvidē. Taču arī smalko daļiņu PM₁₀ un PM_2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām!

Pilsētvidē smalkās daļiņas vairāk attiecināmas uz visa veida sadegšanas procesiem, t.sk. malkas un šķeldas dedzināšanu, un transporta izplūdes gāzēm, savukārt PM₁₀ emisijas visbiežāk saistītas ar riepu un asfalta seguma nodilumu, sāls, smilts un augsnes daļiņām, kā arī būvdarbiem. Vides ministrijas informācija liecina, ka galvenie gaisa piesārņojuma PM_2.5 smalko daļiņu avoti Latvijā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors, kur emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas apkurei.

Vecmāmiņai Pārdaugavā liksim staipīt granulu maisus

Realitāte ir tāda, ka Rīgas domes lēmums tieši skar tūkstošiem rīdzinieku un vēl tūkstošus, kas ir krājuši līdzekļus, lai gāzes apkures katlu uzstādītu. Tas ir maldīgs priekšstats, ka, runājot par gāzes apkuri, runājam par turīgāko iedzīvotāju daļu. Tāpat kā Jūrmalā dzīvo ģimenes, kurām grūtības rada samaksāt augstos nekustamā īpašuma nodokļus, tāpat arī dabasgāzes apkures patērētāju vidū ir pensionāri, kuru vienīgais iztikas avots ir pensija. Vecmāmiņai Pārdaugavā, kuras bērniem ir savas ģimenes un dzīves, gāzes apkure nav komforta, bet izdzīvošanas jautājums – viņa taču nestieps granulu maisus un bērni neskries reizi divas nedēļā no Ādažiem, lai omei izkurinātu māju.

To, ar ko Rīgas dome nodarbojas, varētu salīdzināt ar zaļmaldināšanu. Zaļie saukļi patlaban ir ļoti populāri, tie labi rezonē sabiedrībā. Kurš cilvēks, uzņēmums vai vēl jo vairāk politiķis negribētu sabiedrības acīs asociēties ar zaļā karoga nesēja tēlu? Piekrītu viedoklim, ka Eiropas Savienības zaļais kurss no vienkārša patērētāja skatupunkta ir ļoti pievilcīgs – mazāk izmešu, tīrāks gaiss, veselīgāka pārtika. Tai pašā laikā "skaistajā" nākotnē ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, daudz zemūdens akmeņu.

Zemūdens akmeņi skaistos saukļos un ES zaļajā kursā

Rīgas domes lēmums ir viens no šādiem zemūdens akmeņiem. No vienas puses, izskan aicinājums, ka neko nevajag darīt, satraukumam nav pamata, runa ir tikai par 2025. gadu, bet no otras puses, ar šo lēmumu tiek pateikts, ka būs jādzīvo ar vecu gāzes apkures katlu, ja nedabūsi atļauju, kuras izsniegšanai nav nodefinēti skaidrie kritēriji. Tiem, kas apsvēra pāriet uz dabasgāzes apkuri, šis ir skaidrs signāls – nedariet to. Bet kādas ir alternatīvas?

Rīgā ir neskaitāmas vietas, kur ne fiziski, ne teorētiski nav iespējas pieslēgt centralizēto siltumapgādi. Un kāpēc būtu jāmeklē alternatīvas, ja dabasgāze ir videi draudzīgs kurināmais, kas tuvākajās desmitgadēs kļūs vēl draudzīgāks. Eiropas Komisija kodolenerģiju un dabasgāzi ir pasludinājusi par zaļo enerģiju, kas vismaz līdz gadsimta vidum būs pamata energoresursi Eiropas Savienībā.

Dabasgāzi aizstājot ar malku vai granulām, mēs iegūsim pilsētas gaisu, kas piesārņots ar mikroputekļiem, iegūsim papildu slodzi satiksmei ar fūrēm, kas uz katlumājām piegādās šķeldu. Neatkarīgi no savienojumiem vai degšanas temperatūrām, dabasgāzei ir 2-3 reizes mazāk izmešu atkarībā no tehnoloģijas. Dabasgāzes apkures katlu izmeši nav cilvēku dzīvībai bīstami.

Eiropas mērķis ir investēt un pielāgot esošos dabasgāzes tīklus atjaunojamas enerģijas izmantošanai – biometānam, zema oglekļa dabasgāzei. Zaļā dabasgāze būs galvenais enerģijas avots Eiropas Savienībā, tādēļ būtu absolūts neprāts iznīcināt vairāk nekā 250 miljonus eiro vērto Latvijas gāzapgādes infrastruktūru, kas ir viens no mūsu tautsaimniecības un enerģētikas mugurkauliem, turklāt videi draudzīgs.