Andris K. Bērziņš: Baltija var būt 'nākamā Izraēla' – pasaules vadošais jaunuzņēmumu reģions  (3)

"Bolt" mātesuzņēmums ir reģistrēts Igaunijā, tam apgrozījums ir ap miljardu eiro gadā, un tas nodarbina vairāk nekā tūkstoti darbinieku. Salīdzinot ar Latvijas "milžiem", piemēram, "Tet", "Bolt" apgrozījums ir gandrīz piecas reizes lielāks, lai arī darbinieku skaits ir līdzīgs. "Bolt" arī nodokļos pagaidām maksā apmēram uz pusi mazāk nekā "Tet", taču visi rādītāji aug daudz straujāk.

Izraēla ir pasaulē pazīstama kā "jaunuzņēmumu nācija", kur 10% no nodarbinātajiem strādā IKT nozarē, un no Izraēlas ir nākuši gandrīz 80 "vienradži" – uzņēmumi ar novērtējumu, kas lielāks par miljardu dolāru. Lielākā daļa šo veiksmes stāstu nebūs patērētājiem pazīstami zīmoli (izņēmums ir "Waze", kuru nopirka "Google" par miljardu). Taču, neapšaubāmi, tehnoloģiju industrija ir bijusi viena no galvenajām Izraēlas ekonomiskās izaugsmes atslēgām.

"Change Ventures", liekākais jaunuzņēmumu sēklas investīciju fonds Baltijā, kurā esmu vadošais partneris, šonedēļ atklāja atjaunotus datus par finansējumu Baltijas jaunuzņēmumiem. Dati norāda uz apbrīnojamu veiksmi uz Eiropas fona. Baltijā kopumā uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz tikpat daudz jaunuzņēmumu kā Lielbritānijā, Zviedrijā vai Somijā, un jau tuvojamies Izraēlai (Igaunijā ir gandrīz divreiz vairāk nekā pārējām Eiropas vadošajām valstīm un daudz vairāk nekā Izraēlai). "Vienradžu" skaitā iepretim iedzīvotāju skaitam Igaunija jau ir Eiropas līdere, bet Baltija kopumā tālu neatpaliek, un ir skaidrs, ka šis rādītājs nākamajos gados tikai uzlabosies.

Baltijas valstu jaunuzņēmumi piesaistīja vairāk nekā 1,5 miljardu eiro investīcijas 2021. gadā, trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuvā un Latvijā tagad arī ir lieli pasaules mēroga veiksmes stāsti, piemēram, "Vinted", "NordVPN", "Lokalise", "Mikrotik" un mūsu pašmāju e-komercijas jomas konkurenti "Printful" un "Printify". Igaunijas fenomens vairs nav izņēmums Baltijā. Varam skaidri redzēt, ka tas atkārtojas arī Latvijā un Lietuvā.

Tieši jaunuzņēmumi arī rada valstij vislielāko pievienoto vērtību no veiksmes stāstiem, salīdzinot ar visu pārējo IKT nozari. Pirmkārt, uzņēmuma vērtība lielā mērā slēpjas intelektuālajā īpašumā (zīmolā, komercnoslēpumos, patentos), ko iemieso produkts vai pakalpojums, kuru klienti pērk. Tātad tā vērtība var pieaugt daudz ātrāk, nekā izaug darbinieku skaits. Salīdzinājumam – IKT uzņēmums, kas izstrādā risinājumus klientiem uz pakalpojumu stundu pamata, var tikai audzēt ieņēmumus, ja piesaista vēl darbiniekus, un tos piesaistīt ir visu IKT uzņēmumu lielākais izaicinājums.

Otrkārt, jaunuzņēmumi izmanto akciju opcijas, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus, kas nozīmē, ka veiksmes gadījumā nozīmīgs nopelnītais kapitāls (ne tikai algas) nonāk plašā uzņēmuma darbinieku lokā. Šiem darbiniekiem tad ir ne tikai bagātīga pieredze risinājumu attīstīšanā un komercializēšanā ļoti lielā globālā mērogā un tirgos, bet arī nopelnīts kapitāls, kuru var ieguldīt, uzsākot nākamo jaunuzņēmumu. Igaunijas veiksme slēpjas tieši šajā faktā: "Skype" bija pirmais Eiropas "vienradzis", no kura ir izauguši pārējie veiksmes stāsti: "Pipedrive", "Bolt", "Starship Technologies", "Wise" un citi. Tuvāk mājām redzam to pašu stāstu atkārtojamies: Artis Kehris piedalījās "Ask.fm" izaugsmē un pēc tam pieslēdzās "Printify" uzņēmuma līdzdibināšanai un izaugsmei. Kaspars Dancis dibināja, attīstīja un pārdeva "CoBook", bet tagad ir dibinājis un tikko piesaistījis 30 miljonu dolāru investīcijas savam uzņēmumam "Whimsical". Labā ziņa ir tāda, ka Latvijā ir pasaules pievilcīgākais akciju opciju regulējums, pēc vadoša pasaules fonda "Index Ventures" novērtējuma (Igaunija un Lietuva nākamās aiz mums).

Kas novedis pie Baltijas veiksmes? Līdzīgi kā Izraēlā, mums ir unikāla kombinācija: valsts ar maz iedzīvotāju, kas nozīmē, ka no vietējā patērētāju tirgus nevar ļoti lielu uzņēmumu uzburt, – tātad uzņēmēji, kuri vēlas lielu veiksmi, ir spiesti pievērsties eksporta tirgiem. Mums ir talantīgi inženieri, kuri spēj radīt konkurētspējīgus risinājumus, un uzņēmēji, kuri tos prot komercializēt. Globālās tehnoloģiju industrijas attīstība arī ir mums palīdzējusi: mākoņrisinājumu izplatība nozīmē, ka jaunus risinājumus var radīt ātrāk un lētāk un jebkurā valstī pasaulē. Pandēmija ir pieradinājusi investorus un uzņēmējus ieguldīt visā pasaulē un attālināti organizēt uzņēmumu darbību. Šo pārmaiņu rezultātā Baltijas valstīm ir iespēja pietuvināties un varbūt pat apsteigt Izraēlas veiksmes stāstu. Ja IKT uzņēmumos nodarbinātie izaugtu no pašreizējiem aptuveni 40 000 darbinieku līdz Izraēlas līmenim, tas nozīmētu ap 60 000 jaunu ļoti labi apmaksātu darbvietu.

Šī iespēja radīt jaunas darbvietas arī uzreiz atgādina par vienu no izaicinājumiem – talantu trūkumu. Trūkums ir ne tikai Baltijas valstīs, bet visā pasaulē. Tomēr fakts, ka Baltijas valstīs ir mazs iedzīvotāju skaits, to padara īpaši izaicinošu. Tas arī noved pie pirmā darba, kas būtu jāveic: jāatvieglina augsti kvalificēta darbaspēka ievešana. Ir manāma labi izglītotās un pieredzējušās diasporas vēlme atgriezties Latvijā un strādāt tieši jaunuzņēmumos, jo tie piedāvā interesantas starptautiska mēroga karjeras iespējas – šo tendenci noteikti vajag veicināt. Bet diemžēl šīs diasporas skaits ir mazs. Esmu redzējis vairākus gadījumus, kur Baltijas jaunuzņēmumi spēj pievilināt ļoti pieredzējušus ārzemniekus kā vadītājus un speciālistus, kas vajadzīgi, lai veicinātu lielu uzņēmumu izaugsmi, – gan no Rietumeiropas, gan arī citām valstīm. Bet imigrācijas process Latvijā vēl daudziem nav pietiekami vienkāršs un ātrs – uzņēmumi zaudē konkurencē par šo talantu piesaisti, jo PMLP process ir pārāk lēns. Ideālais risinājums ir ļoti vienkāršs un būtu noderīgs ne tikai jaunuzņēmumiem vien: noteikt ātro darba vīzas procesu visiem iebraucējiem, kuriem ir darba līgums ar algu, lielāku par noteiktu summu bruto, teiksim, 2500 eiro. Protams, STEM mācīšana skolās un universitātēs ir arī jāpaplašina un jāuzlabo, lai mūsu izglītības sistēma arī ražotu pēc iespējas vairāk kvalificētu darba ņēmēju.

Otrs ir ekosistēmas stiprināšana, pie kuras trīs bezpeļņas organizācijas – "Startin.LV", "TechHub Riga" un "TechChill" – jau ilgus gadus veiksmīgi strādā. "Startin.LV" (Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija) nodrošina jaunuzņēmumu interešu pārstāvniecību, datubāzes uzturēšanu un jaunuzņēmumiem vajadzīgās informācijas un kontaktu apkopošanu. "TechHub Riga" nodibinājums izveidoja pirmo kopstrādes telpu, jau 10 gadus nodrošina ikmēneša "meetup" pasākumu, kurā daudzi nu jau veiksmīgi uzņēmēji ir "tīklojušies" (tai skaitā tie paši "Whimsical" un "Printify" dibinātāji), kā arī ir novadījusi vairākas veiksmīgas jauno uzņēmēju izglītības programmas. "TechChill" nodibinājums organizē ikgadējo jaunuzņēmumu un investoru konferenci Rīgā, kuras ietvaros ir notikušas daudzas tikšanās, kas novedušas pie veiksmīgas investīciju piesaistes. Šo organizāciju finansiālais atbalsts ir otrs izaicinājums – šobrīd Ekonomikas ministrijas un LIAA solītais atbalsts atkal kavējas un tiek aplikts ar smagām administratīvām prasībām, ierobežojot efektīvu organizāciju darbību.

Trešais izaicinājums ir izveidot vienu vietu Rīgā, kurā jaunie jaunuzņēmumi var uzsākt savas darba gaitas pēc iespējas veiksmīgāk. Lai arī runa ir par digitāliem produktiem un pakalpojumiem, jaunuzņēmumu svarīgākie resursi ir tieši cilvēki, kuri tos rada, un tāpēc ir vēlams nodrošināt vienu darba centru, kur "svaigākie gurķi" var strādāt blakus vairāk pieredzējušiem uzņēmumiem. Personīgie kontakti jaunuzņēmumos ir īpaši svarīgi, jo straujas izaugsmes apstākļos tik daudzi lēmumi un darbības balstās uz savstarpējo uzticēšanos. Šādas tīklošanās iespējas nozīmīgumu ir saskatījušas vairākas pilsētas, kuras ir izveidojušas jaunuzņēmumu centru. Helsinkos jau ar otrās kārtas paplašināšanu attīstās "Maria01" centrs, kas apkopojis daudzu jaunuzņēmumu un investoru darbavietas vienā bijušās slimnīcas teritorijā. Diemžēl pirmie centieni izveidot šādu centru Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, izgāzās, jo pietrūka dažu koalīcijas partiju atbalsta. Pateicoties Rīgas domes aktīvam atbalstam, tiek virzīts otrs mēģinājums, kuram vajadzēs plašāku atbalstu, ja vēlamies redzēt ilgtspējīgu un ar ekosistēmu saderīgu risinājumu.

Vislielākā atdeve no šiem veiksmes stāstiem tiks iegūta tad, ja spējam noturēt mātesuzņēmuma statusu Latvijā. Šobrīd liela daļa no veiksmīgākiem jaunuzņēmumiem agri vai vēlu nodibina mātesuzņēmumu kādā investoriem pazīstamā jurisdikcijā, piemēram, ASV vai Lielbritānijā, un tad Latvijā paliek meitasuzņēmums. Tas notiek tāpēc, ka šādi investoriem ir vieglāk, jo viņiem ASV vai Lielbritānijas juridiskais ietvars ir labāk zināms, riski ir apzināti, pieredzējušu advokātu atbalsts ir viegli atrodams un, sliktākā gadījumā, tieslietu sistēmām ir uzticība. Latvijai no meitasuzņēmumiem tāpat ir milzīgs ekonomiskais pienesums, jo lielākā daļa no izmaksām ir algas un lielākā daļa no darbiniekiem ir nodarbināti meitasuzņēmumā Latvijā, tātad maksā dāsnus sociālos un IIN nodokļus mūsu valstij. Turklāt veiksmes gadījumā šie darbinieki arī kapitāla pieauguma nodokli par nopelnīto no akciju opcijām maksā Latvijā un te dibina nākamos uzņēmumus.

Tomēr brīdī, kad uzņēmums sasniedz peļņu (kas, protams, ir mērķis), nodoklis tiek maksāts mātesuzņēmuma jurisdikcijā. To ir iespējams mainīt – "Bolt" bija pirmais Baltijas jaunuzņēmums, kas piesaistīja milzīgas investīcijas bez mātesuzņēmuma pārcelšanas. Tāpat arī mūsu fonda portfeļa uzņēmums "Interactio" Lietuvas uzņēmumam piesaistīja 30 miljonu dolāru investīcijas. Bet šķēršļi paliek, jo šādiem veiksmes stāstiem ar vietējo kapitāla tirgu nav (un nekad nebūs) pietiekami un ārvalstu investoriem jaunas jurisdikcijas pieņemšana ir liels solis. Tomēr vairākus konkrētus šķēršļus varētu atrisināt.

Pirmkārt, vajadzība notarizēt investīciju dokumentus prasa fizisku ierašanos Latvijā pie notāra vai arī kārtot sarežģītās apustulas. Digitālais notāru risinājums ir labs Baltijas valstīm, bet nepieņem ASV daudz izmantotās dokumentu parakstīšanas platformas, piemēram, "Docusign" (kuras drošību var papildināt ar digitālās identifikācijas pakalpojumiem). Atļauja uzņēmumiem pašiem izvēlēties, kādas paraksta formas ir pieņemamas, un uzturēt savu pašu dalībnieku reģistru padarītu to vieglāku (Igaunija nesen šādu likuma grozījumu ir ieviesusi).

Otrs, Latvijas likumos ir aizliegts dalībniekam ieņemt gan valdes, gan padomes locekļa amatu. Tam ir saprotama loģika interešu konfliktu novēršanā. Toties mazos, ātri augošos uzņēmumos, kur lemšanas procesi stipri balstās uz savstarpējo uzticēšanos, šāda pārklāšanās, piemēram, anglosakšu valstīs, ir norma – un būtu vēlams, ka uzņēmumu akcionāri paši varētu lemt par šo amatu apvienošanu. Es paredzu, ka Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs arvien vieglāk tikt pie iespējas piesaistīt lielākas investīcijas Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, – bet minētie likumu grozījumi arī noteikti palīdzētu.

Kā redzams, darāmā netrūkst nedz uzņēmējiem, nedz arī politiķiem un ekosistēmas organizācijām. Bet iespējas ir tiešām fantastiskas, jo tehnoloģiju uzņēmumu uzplaukums ir straujš. Mums, tāpat kā kaimiņvalstīm, ir Dieva dotas priekšrocības, kas ļauj šīm industrijām attīstīties ātri un veiksmīgi. Veiksmes lielākā atslēga ir paši uzņēmēji, kas ar savu drosmi, neatlaidību un riskēšanu rada manī apbrīnu katru dienu. Lai mums tie vairotos nākamajos gados!