Santa Purgaile: Kapitāla tirgus lēnām mostas no 'ziemas miega'

Sabiedrības un uzņēmēju interese aug

Sabiedrības un uzņēmēju augošā interese par kapitāla tirgu ir iepriecinoša tendence. Latvijas iedzīvotāji vēlas un ir gatavi ieguldīt pašmāju uzņēmumu izaugsmē. To pierāda 4732 privātie investori, kas piedalījās AS "Virši–A" publiskajā piedāvājumā. Vienlaikus tirgū ienāk jauni, ilgtspējīgi un investoriem saistoši uzņēmumi, kas gatavi izmantot kapitāla tirgus sniegto iespēju uzņēmuma izaugsmes finansēšanai. Piemēram, AS "Augstsprieguma tīkls" realizēja zaļo obligāciju izvietošanu 100 miljonu EUR apmērā. Taču apzināmies, ka ieguldītājus interesē plašs pievilcīgu emitentu loks, un pie tā vēl ir daudz jāstrādā. Tāpēc kapitāla tirgus attīstība ir viena no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības prioritātēm. Pirms gada iepazīstinājām sabiedrību ar 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, un pērn esam intensīvi strādājuši gan paši, gan kopā ar partneriem, lai šo programmu īstenotu.

Viena no darbības jomām 10 soļu programmā ir labas pārvaldības sekmēšana uzņēmumos, kas piesaista finansējumu kapitāla tirgū. Pērn kopā ar partneriem organizējām diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem, tādējādi stiprinot labāku izpratni par korporatīvo pārvaldību, un iedibinājām Korporatīvās pārvaldības balvu, kas ļauj izcelt īpašus sasniegumus korporatīvās pārvaldības jomā. Labi pārvaldīti uzņēmumi ir pievilcīgāki ieguldītājiem!

Kapitāla tirgus dalībniekiem un topošiem emitentiem ir būtiski, lai regulatīvās normas ir samērīgas. Tāpēc pagājušā gada laikā esam pārskatījuši un mazinājuši regulatīvo slogu un uzraudzības darbā nostiprinājuši "konsultē vispirms" principu. Šajā gadā īpašu uzsvaru liksim uz Baltijas tirgus regulējuma vienādošanu, jo ierasti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgus tiek definēts kā vienots tirgus, lai gan regulējums joprojām Baltijas valstīs ir atšķirīgs. Šeit cieši sadarbosimies ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ar mērķi padarīt Baltiju vēl pievilcīgāku vietējiem un ārzemju investoriem. Plašāk par FKTK paveikto, īstenojot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, runāsim Latvijas kapitāla tirgus forumā.

Valsts uzņēmumu iespējas

Tomēr Latvijas kapitāla tirgus attīstība ir iespējama tikai kopdarbā ar citām institūcijām un nozares organizācijām, kur katrai no tām ir savi paveicamie darbi. Būtisks veikums 2021. gadā ir Pārresoru koordinācijas centra vadītais, Eiropas Komisijas finansētais un ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un "PwC Latvia" vadītas finanšu un juridisko ekspertu komandas atbalstu tapušais pētījums "Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei". Diemžēl joprojām pietrūkst nopietnu diskusiju par valsts kapitālsabiedrību akcionāru ambīcijām un kapitāla tirgu kā efektīvu veidu, kā šīs ambīcijas īstenot. Taču šis pētījums ir labs pamats šīs diskusijas pacelt nākamajā līmenī.

Pētījumā pievērsta uzmanība valsts kapitālsabiedrību iespējām plašāk izmantot finanšu instrumentus Latvijā. Galvenie secinājumi šajā pētījumā ir šādi:

Valsts kapitālsabiedrību skaits Latvijā ir nozīmīgs, tāpēc būtiski ir iepriekšminētos problēmjautājumus risināt, izmatojot pētījumā piedāvāto metodoloģiju. Valsts kapitālsabiedrībām būtu jārāda piemērs un ikdienas darbībā jāievēro korporatīvās pārvaldības principi. Tas nodrošināms ar augsti profesionālu un efektīvu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Ļoti būtisks aspekts ir rīcības caurskatāmība un iekšējā kontrole. Taču šobrīd vērojama ļoti dažāda prakse. Tā būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu politiku un pieeju valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, kā obligātu prasību nosakot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanu, stratēģijas izstrādi, vienotu uzraudzības mehānismu ieviešanu un lēmumu caurspīdību.

FKTK vienmēr uzsvērusi, ka uzņēmuma esamība kapitāla tirgū ir kvalitātes zīme, kas liecina par uzņēmuma reputāciju, korporatīvo pārvaldību un citiem aspektiem, proti, biržā kotētie uzņēmumi ir daudz publiskāki, sniedz papildu informāciju, regulāri publicē finanšu pārskatus un kopumā sakārto uzņēmuma pārvaldību. Līdz ar šo darbību kopumu tiktu atspoguļota valsts uzņēmumu patiesā vērtība, kas būtu nosakāma atbilstoši tirgus principiem. Turklāt dažādu akcionāru piesaiste nodrošina plašāku ekspertīzi un augstāku profesionalitāti uzņēmuma vadībā.

Būtisks aspekts uzņēmumiem ir finanšu avotu diversifikācija. Latvijā valsts kapitālsabiedrības joprojām pārsvarā izvēlas tradicionālos finansēšanas modeļus, taču finansējuma piesaistīšanai kapitāla tirgos ir būtiskas priekšrocības, piemēram, nav nepieciešama ķīla, kā arī tiktu atslogots valsts budžets un samazinātos pārmērīgu parādsaistību riski.

Valsts uzņēmumu ieiešana kapitāla tirgū būtu nozīmīgs ieguvums Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Kapitāla tirgus attīstības līmeni bieži nosaka, izmantojot akciju tirgus kapitalizācijas procentus no iekšzemes kopprodukta. Neskatoties uz pērn vērotajām pozitīvajām tendencēm Latvijas kapitāla tirgū, visticamāk, arī pašlaik šajā rādītājā Latvija ir pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. Kapitāla tirgus attīstības līmenis bieži ir arī būtisks faktors ārvalstu investīciju ienākšanai Latvijā, īpaši pasīvo investīciju veicināšanai un iekļaušanai starptautiskajos indeksos, piemēram, MSCIⁱⁱ.

Izaugsmes ambīcijas un ilgtspēja

Investīciju aktivizēšana ir būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstībai, taču to nav iespējams panākt bez uzņēmumu vēlmes augt un pielāgoties ilgtspējas apstākļiem. Latvijā gausā kreditēšana un vienas no augstākajām banku aizdevumu procentu likmēm ES ir kavējušas investīcijas un izaugsmi, kas lielā mērā saistāms arī ar komercbanku konservatīvo kredītpolitiku un uzņēmējdarbības vides problēmām. Aktīvāka uzņēmumu finanšu resursu piesaiste ir viens no būtiskākajiem nākamā biznesa cikla izaicinājumiem, īpaši ilgtspējas pārmaiņu kontekstā. Tas noteiks, vai ikdienā dzīvosim labāk vai turpināsim attālināties no attīstītajām ES valstīm.

Gausās kreditēšanas apstākļos viens no pamata risinājumiem izaugsmes finansēšanai būtu attīstīts vietējais kapitāla tirgus, taču mūsu ekonomikas mugurkauls – mazie un vidējie uzņēmumi – iziešanu kapitāla tirgū vērtē piesardzīgi, uzskatot, ka ieguldītājiem nebūs intereses ieguldīt attiecīgajos uzņēmumos. Jāatzīst arī, ka Latvijas kapitāla tirgus lēnās attīstības dēļ daļa uzņēmumu nesaskata šī tirgus pievienoto vērtību. Tomēr, ja vērtē Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi pēdējos gados un vēlmi iziet jaunos tirgos, kā arī vairāku uzņēmumu veiksmīgo startu Latvijas kapitāla tirgū, var secināt, ka kapitāla piesaiste, izmantojot kapitāla tirgu un riska kapitālu, var būt mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes atslēga. Proti, kapitāla tirgus sniedz iespējas uzņēmumiem piesaistīt finansējumu bez nodrošinājuma, samazina atkarību no banku finansējuma, var nodrošināt pievilcīgas finansējuma piesaistes likmes, veicina uzņēmuma atpazīstamību un pozitīvi ietekmē reputāciju. Šīs un citas kapitāla tirgus sniegtās priekšrocības var būtiski stimulēt mazo un vidējo uzņēmumu nepieciešamo izaugsmi un līdz ar to arī Latvijas ekonomikas uzplaukumu. Tāpēc uzņēmumu iziešana kapitāla tirgū būtu veicināma, atbalstāma un popularizējama.

Par paveikto un turpmāk darāmo Latvijas kapitāla tirgus attīstībai diskutēsim 9. februārī Latvijas kapitāla tirgus forumā. Ikviens interesents tam varēs sekot līdzi tiešraidē portālā Delfi.lv

i Pētījuma ziņojums publicēts valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai veltītā tīmekļvietnē: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/pwc_ebrd_soe-ownership-review_final-report_09092021--281-29_compr.pdf

ii Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotais "Latvijas kapitāla tirgus apskats: vērtējums, viedokļi, priekšlikumi" publicēts FKTK tīmekļvietnē: https://www.fktk.lv/mediju-telpa/latvijas-kapitala-tirgus-forums-2021/latvijas-kapitala-tirgus-apskats/