Pirms 10 gadiem mūsu valsts piedzīvoja konstitucionālu satricinājumu, kas izrādījās būtisks pagrieziena punkts mūsu pašizpratnē par Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu, latviskumu un latviešu valodu. Šodien – pēc 10 gadiem – mēs varam atskatīties uz notikušo, to korekti juridiski izvērtēt un arī novērtēt tās pārmaiņas, ko mūsu sabiedrībā ir nesis šis referendums.
Tolaik spēkā esošais referendumu likums tika piemērots mehāniski sekli un Satversmes 78. panta prasības par pilnīgi izstrādātu projektu tika skatītas šauri formāli, tikai no juridiskās tehnikas puses.
Izmantojot šāda formālisma pavērtās iespējas, mērķtiecīgas provokācijas rezultātā tika savākta nepieciešamā 1/10 daļa vēlētāju parakstu par Satversmes grozījumu projektu, kas piedāvāja noteikt Latvijā krievu valodu kā otru valsts valodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!