Nesen tika paziņots, ka Vladimirs Putins nepiedalīsies ikgadējā Minhenes drošības forumā, kur 2007. gadā viņš pateica savu slaveno jaunā Aukstā kara runu, tādējādi sajūsminot tos, kuri gaidīja, ka Krievija "tiks piecelta no ceļiem". Aukstais karš varbūt nemaz nebūtu tik slikta lieta, jo Krievija atkal to zaudētu. Putins un drošības vairošana "ir divas atšķirīgas lietas", kā teica klasiķis, tāpēc: ko viņam darīt drošības forumā? Un kādi ir Vladimira Putina valdīšanas rezultāti kopš 2007. gada?
Krievijas ekonomikas daļa pasaules ekonomikā ir mazāka nekā dienā, kad Putins pārņēma varas grožus no Borisa Jeļcina. Un tas – neskatoties uz naftas dolāru lietusgāzēm! Kāds teiks: ne jau viss naudā mērāms! Protams, piemēram, attiecības, draudzība ir svarīgāka. Kā Kremlim ir veicies? Agrākie draugi – gruzīni un brāļi ukraiņi – ir tikuši nogalināti Krievijas elites merkantilo mērķu dēļ. Arī agrākā draudzība ir nogalināta. Nu labi, Gerhards Šrēders ir draugs, vienīgi jāmaksā par to. Un cik izmaksā Krievijas "draudzība" ar Ķīnu?
Rubļa vērtība šogad mazinājās no brīža, kad daudzi aizturēja elpu, gaidot, vai Krievija iebruks Ukrainā. Tad kritums apstājās un rubļa vērtība pieauga, jo Vladimirs Putins uz laiku pārtrauca kara bungu sišanu, nolika vālītes un aizbrauca svinēt olimpiādi. Tika nosēdināts gan starp Centrālāzijas valstu vadītājiem, jo ir jāzina sava vieta Pekinas hierarhijas pakāpienos. Ķīnas stratēģiskajā trijstūrī Krievija ir "trešais – mazsvarīgais". Divi svarīgie ir pati Ķīna un ASV. No otras puses, Ķīnas līderim Putina ierašanās bija visai nozīmīga, ņemot vērā, ka daudzu valstu vadītāji uz Pekinu nedevās politisku apsvērumu dēļ. Ķīna joprojām ir autoritāra un – atsevišķos jautājumos – totalitāra valsts, ar kuru tirgojas, bet draudzību nevēlas afišēt. Tāpēc notika diplomātiskais boikots, kas nozīmē, ka sportisti brauc, bet prezidenti ne.