Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu un agresīvā retorika pret Eiropu acumirklī uzjundīja nebijušu emociju jūru. Solidarizējoties ar Ukrainas tautu un pretojoties Putina agresijai, arī Latviju,—tāpat kā visu demokrātisko un civilizēto pasauli,—pāršalcis vienotības vilnis. Notiek skaļi protesti, organizēti simboliski un sirsnīgi koncerti, boikotēti sporta pasākumi, un nepieredzētā ātrumā Rietumvalstis vienojušās par humanitāru, finansiālu un militāru palīdzību nācijai, kas nonākusi nelaimē.
Šobrīd mēs atkal un atkal novērtējam to, ka esam pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un ka dodamies rietumnieciskajā attīstības virzienā. Taču vienlaikus izskan arī bažas par saikni, kas vēsturiski ir turējusi Latviju zināmā atkarībā no Krievijas. Par gāzi, ko pērkam no Krievijas. Ilgus gadus esam runājuši par šīs atkarības mazināšanu, taču nu pienācis brīdis šo atkarību izbeigt. Pie tam visdrošākajā un ilgtspējīgākajā veidā, būtiski kāpinot atjaunojamo energoresursu jaudas.
Runājot par enerģētikas sektoru, ir jāmin četras būtiskas lietas. Pirmkārt, Latvija pati var saražot vidēji 70% no mums vajadzīgās elektroenerģijas. Pārējo varam iepirkt biržā "NordPool" par tirgus cenu, kas gan ir visai svārstīga, kā arī no tā sauktajām. "trešajām valstīm". Piemēram, 2021. gada nogalē "NordPool" cena dažādu iemeslu dēļ sasniedza vēsturiski augstāko līmeni pēdējo gadu laikā. Otrkārt, Latvijai ir jāsaražo arī siltumenerģija – mūsu mājokļu apkurē izmantojam gan šķeldu, gan elektroenerģiju, gan arī dabasgāzi, ko pērkam Krievijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!