Putina karš pret Ukrainu sākās jau pirms astoņiem gadiem. Kad viņš 2022.g. 24 februārī šo karu masīvi un brutāli paplašināja vairākās frontēs ar mērķi pārņemt visu valsti un mainīt demokrātiski ievēlētu iekārtu, notika līdzīgs pasaules satricinājums, kāds bija 2001.g. 11. septembrī. Tanī dienā teroristi uzbruka Amerikai. Nākamajā dienā, pirmoreiz savā vēsturē, NATO iedarbināja Vašingtonas līguma 5.pantu.
Proti, 19 NATO dalībvalstis zibenīgā ātrumā vienojās, ka bija noticis uzbrukums vienai dalībvalstij, kas uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Tādējādi pārējās dalībvalstis apņēmās sniegt palīdzību Amerikai.
Krievijas paplašinātais karš Ukrainā neizraisīja NATO 5.panta iedarbināšanu, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts. Toties, drošības situācija Eiropā krasi izmainījās, it īpaši Ukrainas kaimiņos. Ģeopolitiskās sekas stiepjās pāri visai Eiro Atlantijas telpai. Ukraina robežojās ar NATO dalībvalstīm Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju, kamēr Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija robežojās ar agresora valsti Krieviju un tās vasaļa valsti Baltkrieviju.
Šādos apstākļos, nedēļa pēc Krievijas izraisītā bezprecedenta satricinājuma, kā pasaules spēcīgākā militārā alianse, NATO, ir reaģējusi uz notiekošo? Vai Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka šī 30 valstu kolektīvā aizsardzības organizācija sargās mūs no tālākas Putina neaprēķināmās rīcības?
Neskatoties uz to, ka terorisma uzbrukuma laikā 2001.gadā NATO sastāvēja no 19 valstīm, kamēr šodien tai ir 30 dalībnieki, saliedētība un reakcijas ātrums pēdējā nedēļa ir bijis tikpat iespaidīgs, kā toreiz. Vairāk notikumu par to liecina. Pirmkārt, dienā kad notika izvērsts Krievijas uzbrukums, dalībvalstis sanāca uz steidzamajām konsultācijām, un nolēma nekavējoties izvietot papildus spēkus Latvijā un pārējos austrumu flanga valstīs. Latvijā tanī vakarā ieradās pirmie 40 ASV desanta brigādes karavīri. Kopumā tika nolemts pārvietot vairāk nekā 300 ASV karavīru Latvijā. Kanāda un Itālija jau paziņoja pirms tam par savu karavīru skaitliskā sastāva palielināšanu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā. Spānija līdzīgu lēmumu pieņēma 3. martā. Otrkārt, nākamajā dienā, 25.februārī, visi 30 NATO valstu vadītāji satika tiešsaistē, lai apstiprinātu, ka NATO turpinās pastiprināt aizsardzības spēkus tās teritorijā austrumos gan gaisā, zemē un jūrā.
Papildus kuģi ieradīsies Baltijas jūrā; paredzot saspīlējuma pieaugumu, jau no 19. februāra sākās plānotā 20 ASV "Apache" kaujas helikopteru ierašanās Lielvārdes aviācijas bāzē.
Treškārt, NATO pirmoreiz savā vēsturē aktivizēja aizsardzības plānu Austrumeiropai, kā arī ātrās reaģēšanas spēku izmantošanu. Šie rūpīgi sagatavoti, bet slepeni NATO militārie plāni, iekļauj arīdzan NATO ātrās reaģēšanas spēku pielietošanu, kas nodrošina teritoriālo aizsardzību un veicina atturēšanu. Visu bruņoto spēku kaujas gatavība tika paaugstināta. NATO militāro spēku galvenajam komandierim tika piešķirtas plašas pilnvaras rīkoties, lai dislocētu karavīrus un tālāk iesaistītu NATO valstu kuģus un lidmašīnas mūsu reģionā.
NATO ir gatava jebkuriem pavērsieniem. Tā pastāvīgi vēro Krievijas rīcību, lai attiecīgi tālāk pielāgotos un gatavotos dalībvalstu aizsardzībai. Lēmumu pieņemšanas procesā ikdienā notiek sadarbība ar divām NATO partnervalstīm no mūsu reģiona – Somiju un Zviedriju.
Taču pēc 28. februāra sasauktās NATO valstu militāro komandieru sanāksmes, NATO nolēma pārskatīt kaujas gatavību visā alianses teritorijā. Vairāk nekā 100 lidmašīnu tagad ir paaugstinātā gatavībā, tāpat vairāk nekā 120 sabiedroto kuģu. Tika atzīta, ka pilna mēroga karš notiek pie NATO robežas, bet, ka dēļ Krievijas pārrēķināšanās, kara norise Putinam tik gludi nenotiek. Izmantojot 75% no zemes spēkiem, lai uzbruktu Ukrainai, Krievijai šobrīd nav iespējams veikt uzbrukumu NATO teritorijā par zemes ceļu.
Nav šaubu, ka NATO tagad pārskatīs savu kaujas gatavības nostāju ilgtermiņā. Samits Madridē jūnijā pieņems jaunu stratēģisko koncepciju. Kolektīvā aizsardzība un Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Eiropā nevar neietekmēt koncepta izstrādi.
NATO kodolieroču politika paliek nemainīga. Tā ir kolektīvās aizsardzības un atturēšanas politikas būtiska sastāvdaļa. Piedevām jaunais Vācijas kanclers savā vēsturiskajā runā Berlīnē 27.februārī deva pozitīvu mājienu par Vācijas lomu NATO kodolieroču politikā. Putina retorika par kodolieroču izmantošana ir vājuma pazīme. Draudēšana ar kodolieročiem nav nekas jauns. Mērķis šoreiz ir novērst uzmanību no neveiksmīgām kara norisēm.
Kiberuzbrukumi no Krievijas puses nav līdz šim bijuši efektīvi izmantoti. Brīdinājumi par tādiem uzbrukumiem pret Latviju ir izskanējuši. Jāpatur prātā, ka attiecīgajos apstākļos, NATO arī kiberuzbrukumu var uzskatīt par uzbrukumu, kas iedarbina kolektīvās aizsardzības 5.pantu.
Ir skaidri redzams, ka NATO ir bijusi vienota un reaģējusi ātri, lai nodrošinātu visu dalībvalstu kolektīvo aizsardzību kopš brīža, kad Putins intensificēja karu pret Ukrainu. Spertie soļi liecina, ka Latvija ir drošībā. Tāpat kā NATO apturēja Al-Qaeda terorisma draudus savā teritorijā pēc 2001.g.11. septembrī, tā arī Putina paaugstinātie draudi NATO dalībvalstīm tiks apturēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!