Helena Dalli: Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana visā ES

Kad sākās globālā Covid-19 pandēmija, mēs sapratām, ka strauji izplatījās slēpta pandēmija. Vardarbības pret sievietēm apmērs pieauga par gandrīz 70 % salīdzinājumā ar iepriekš jau tā augsto līmeni, kāds reģistrēts, piemēram, Flandrijas reģionā Beļģijā pirmo pārvietošanās ierobežojumu otrajā nedēļā.

Ja cietusi kaut viena persona – tas jau ir par daudz. Tomēr nepietiekama reakcija uz vardarbību dzimuma dēļ un vardarbību ģimenē un anomālijas esošajās sistēmās rada situācijas, kurās daudzas sievietes un meitenes, ja netiek nogalinātas, tad saskaras ar pāridarījumiem, nesaņem tiesu sistēmas atbalstu un aizsardzību.

Bija nepieciešams izstrādāt jaunus ziņošanas rīkus tām cietušajām, kuras ir nonākušas neizbēgamā mājsēdē ar saviem pāridarītājiem. Bija no jauna jāizstrādā būtiskas likumīgas aizsardzības garantijas, rosinot apsvērt, vai jaunajām darbības metodēm būtu jākļūst par pastāvīgu elementu mūsu stratēģijās, ar kurām vēršas pret vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm.

Daudzas dalībvalstis izveidoja diennakts palīdzības tālruņus, uzsāka izpratnes veicināšanas kampaņas aptiekās, palielināja patversmju kapacitāti un paziņoja, ka atbalsta pakalpojumi ir būtiski, tādējādi nodrošinot to nepārtrauktu darbību, neraugoties uz ierobežojumiem, kas saistīti ar pandēmiju. Lai gan šie bija pozitīvi pasākumi, mums vēl vairāk jāpastiprina profilakses programmas un jāuzlabo pakalpojumi, nosakot minimālos kritērijus visai ES teritorijai.

Vienlaikus eksponenciāli izplatījās vardarbība pret sievietēm tiešsaistē. Nesen veiktā Plan International aptaujā, kurā piedalījās 14 000 meiteņu visā pasaulē, tika konstatēts, ka 58 % meiteņu ir saskārušās ar aizskaršanu un ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē. Bieži vien tas notiek bez jebkādām sekām vainīgajiem.

Eiropas Padomes Stambulas konvencija ir visiedarbīgākais spēkā esošais starptautiskais juridiskais instruments. Pēdējo desmit gadu laikā tas izraisīja svarīgas valstu reformas. Tomēr sešas ES dalībvalstis konvenciju vēl nav ratificējušas. Lai gan Eiropas Komisija joprojām ir apņēmības pilna ratificēt konvenciju, tas, ka Padome nepiekrita šai perspektīvai, lika mums izstrādāt savu tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Šogad Starptautiskajā sieviešu dienā Eiropas Komisija pieņem tiesību akta priekšlikumu, ar ko visām dalībvalstīm nosaka kopējus minimālos standartus attiecībā uz profilaksi, aizsardzību, atbalstu cietušajām, tiesu iestāžu pieejamību, sadarbību un pakalpojumu koordināciju.

Mēs ierosinām noteikt kriminālatbildību par vardarbību pret sievietēm, t. sk. vardarbību tiešsaistē, piemēram, intīmu attēlu, video vai audio datņu kopīgošanu bez piekrišanas vai draudus to darīt; kā arī par izvarošanu, kas ietver visu veidu iekļūšanu cietušā ķermenī bez piekrišanas.

Kad šis jaunais tiesību akts būs pieņemts, tas paredzētu īpašu palīdzības tālruņu izveidi vardarbībā cietušām personām. To vēl vairāk pastiprinās saskaņots ES mēroga numurs 116 016, kas novirzīs cietušās personas uz tām nepieciešamajiem pakalpojumiem un iestādēm neatkarīgi no tā, kur šīs personas atrodas ES. Mēs vēlamies nodrošināt, ka nevienai cietušai personai nav vienai pašai jāpārvar sekas, ko radījusi ar dzimumu saistīta vardarbība.

Mēs esam pārliecināti, ka ar šodienas priekšlikumu mēs varam panākt pārmaiņas sievietēm visā ES. Protams, tam ir vajadzīga Eiropas Parlamenta un Padomes piekrišana. Mēs ceram, ka nesenais ar dzimumu saistītas vardarbības pieaugums liks dalībvalstīm ātri rast kopīgu nostāju, lai aizsargātu sievietes un meitenes no vardarbīgas seksistiskas uzvedības, kas pārkāpj mūsu cieņu un tiesības.