Kārlis Vilerts: Krievijas iebrukums Ukrainā – ko tas maksās Latvijas ekonomikai?

Krievija ir milzīga valsts teritoriāla ziņā un ar visai lielu populāciju (kopā ar Baltkrieviju – virs 150 miljoniem iedzīvotāju), tomēr ekonomiskajā ziņā tā uz pasaules fona nebūt nav smagsvars, 2020. gadā veidojot vien aptuveni 2% no pasaules ekonomikas [1]. Vienlaikus ir vairāki iemesli, kāpēc Krievijas agresija Ukrainā un Rietumvalstu atbildes reakcija neies secen Latvijas ekonomikai.

Pirmkārt, Krievija ir Latvijas piektais lielākais tirdzniecības partneris, tādēļ eksporta un importa ierobežojumi virknei uzņēmumu radīs apgrozījuma kritumu [2]. Tas attiecas arī uz tām precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumi neskar, jo finansiālo sankciju dēļ norēķini ar Krievijas uzņēmumiem ir ar ļoti augstu riska pakāpi.

Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas uzņēmumi pēdējā desmitgadē ir mazinājuši savu atkarību no Krievijas tirgus – ja 2014. gadā eksports uz Krieviju bija teju 12% no kopējā Latvijas eksporta, tad 2021. gadā – mazāk nekā 6%.

Turklāt pieredze pēc Krimas aneksijas liecina, ka uzņēmumi visai ātri spēj atrast jaunus tirgus. Līdz ar to, pieņemot situāciju, ka viss Latvijas eksports uz Krieviju (un Baltkrieviju) apstājas un Latvijas uzņēmumi spēj atrast noieta tirgu tikai pusei savas produkcijas, negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu visai neliela.

Otrkārt, Krievija ir nozīmīgs naftas un dabasgāzes eksportētājs, kas ietekmē energoresursu cenas pasaulē. Jau vairākus mēnešus savos apkures rēķinos un degvielas cenās redzam ievērojamu kāpumu, kam pie vainas ir strauji augošās globālās energoresursu cenas. Krievijas iebrukums Ukrainā šo situāciju tikai pasliktina. Turklāt diez vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt būtisku cenu sarukumu – Eiropas valstis, apzinoties riskus, ko rada atkarība no Krievijas resursiem, visai strauji būs spiestas meklēt alternatīvas, kas lielākoties ir dārgākas.

Energoresursi ir svarīga sastāvdaļa daudzu preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, tāpēc visai drīz varam pieredzēt strauju pieaugumu arī citām cenām. Tam, protams, ir negatīva ietekme uz ekonomisko aktivitāti, kas īpaši smagi skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Šeit svarīga loma ir valstij – ne tikai nodrošinot sekmīgu pāreju uz alternatīviem energoresursu avotiem, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu vismazāk aizsargātajām mājsaimniecībām. Ir visai sarežģīti aplēst, kāda precīzi būs cenu sadārdzinājuma ekonomiskā ietekme, jo tas ir atkarīgs no daudziem pieņēmumiem [3], tomēr skaidrs, ka tā nebūs niecīga.

Vērts piebilst, ka energoresursu cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku zināmā mērā mazinās koksnes un labības cenu pieaugums, kas kāpinās Latvijas eksportētāju ienākumus.

Treškārt, Krievijas iebrukums Ukrainā, domājams, pasliktina Latvijas (un Baltijas kopumā) pievilcību no uzņēmējdarbības skatpunkta. Mēs nevaram mainīt valsts ģeogrāfisko novietojumu. Lai gan mēs esam daļa no NATO un mūsu militārā drošība ir augstāka nekā jebkad iepriekš, starptautiskajā presē visai bieži izskan Baltijas vārds – diemžēl paaugstināta riska kontekstā. Grūti aplēst, ko tas mums maksās ekonomiskajā ziņā, jo statistiku par neveiktajām investīcijām un nerealizētajām idejām neviens neapkopo.

Domājams, ka no "paaugstināta riska zīmoga" vaļā tiksim tikai tad, kad aiz austrumu robežas valdīs demokrātija un abas agresīvās kaimiņvalstis vadīs cilvēki bez imperiālām ambīcijām.

Rezumējot iepriekšminēto, domāju, ka mums jānovērtē, ka šajā karā mūsu nasta ir tikai ekonomiska. Lai gan aplēst tās precīzu apmēru ir teju neiespējami, visticamāk, tā nav pārmērīgi liela – ne tuvu tai, ko pieredzējām globālās finanšu krīzes laikā. Turklāt Latvijas uzņēmumi ir pierādījuši, ka spēj pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem – saspīlējumi ar Krieviju bijuši arī pagātnē, un mūsu atkarība no austrumu kaimiņvalsts ir nozīmīgi mazinājusies.

Ar cerībām raugoties nākotnē, gribētos ticēt, ka Rietumu vienotība un reakcija uz agresiju ilgtermiņā liks arī Krievijas sabiedrībai mainīties un kļūt par sadarbības partneri, nevis pastāvīgu draudu avotu.

[1] Ņemot vērā sankciju ietekmi, 2022. gadā šis skaitlis ir krietni mazāks.

[2] Mērot pēc preču eksporta kopējā apjoma.

[3] Detalizētāk būs aprakstīs marta beigās publicētājā Latvijas Bankas "Makroekonomisko norišu pārskatā".