Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji: Civilās savienības likumprojekts rada pārsteigumu un neizpratni

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību. ¹ Dievs radīja vīrieti un sievieti un deva savu svētību ģimenei, kas sastāv no vīra un sievas un šinī Dieva svētītā ģimene dzimst, izaug un tiek audzināti bērni. Tēva un mātes kopēja bērnu audzināšana ir pamats cilvēka tikumiskai, reliģiskai un sabiedriskai pilnveidošanai. Tikai vīrieša un sievietes savienībā var rasties dzīvība – bērns, kuram ir vajadzīgi abi vecāki – tēvs un māte.

Dzīve ne vienmēr ir rožaina, un ne vienmēr tēvs vēlas vai ir spējīgs audzināt savu bērnu. Sekas tēvu trūkumam mēs kā sabiedrība baudām pārpārēm² – atkarības vielu lietošana, destruktīva uzvedība, pašnāvības, pāragra dzimumdzīve, seksuāli transmisīvas slimības, zemāks izglītības līmenis, zemāki ienākumi u. c. To apzinoties, Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virzienā "Stipras ģimenes paaudzēs" tika ietverts uzdevums: Ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā (24. lpp.).

Šis plāns cita starpā paredz palielināt sociālo aizsardzību vecākiem, attīstīt ģimenei draudzīgu vidi, godināt kuplās ģimenes, stiprināt tēva lomu ģimenē, pilnveidot jauniešu izglītošanu par vecāku attiecību pratības, ģimenes un laulības tematiku un paaudžu solidaritātes lomu tautas ilgtspējīgā izaugsmē.

Tikmēr Latvijas Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembra spriedumā (lieta Nr. 2019-33-01) nolēma, ka bērna tēvs ir aizstājams ar mātes partneri (citu sievieti).³ Uz ko reaģējot, Tieslietu ministrija sāka darbu pie atbilstošas likumu normas veidošanas.

Mēs augstu novērtējām vēlēšanos to darīt dialogā ar sabiedrību. Tika izveidota darba grupa, iesaistot nevalstiskās organizācijas un baznīcu pārstāvjus. Veselu gadu tā strādāja, ieguldot daudz pūļu, lai izveidotu pietiekami līdzsvarotu priekšlikumu, kas izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, nevajadzīgi nešķeltu sabiedrību un nestu lielāko labumu bērniem.

Tādēļ pārsteigumu un neizpratni sagādāja Civilo Savienību Likuma (CSL) projekts, kas 1. februārī tika iesniegts apspriešanai Saeimas komisijās. Iepazīstoties ar Civilās savienības likumprojektu, ir redzams, ka tas būtiski neatšķiras no savulaik Saeimā skatītajiem un noraidītajiem Dzīvesbiedru un Partnerattiecību reģistrācijas likumprojektiem. Tas tiek piedāvāts gan heteroseksuāliem, gan viena dzimuma pāriem (skat., piemēram, Civilās savienības likumprojekta 7.p. un Civillikuma 84.p.; Civilās savienības likumprojekta 17.p. un Civillikuma 89.p.1.d.; Civilās savienības likumprojekta 18.p. un Civillikuma 90.p.).

Būtiska atšķirība no laulāto pienākumiem ir tāda, ka ir atmests pienākums Civilās savienības locekļiem būt savstarpēji uzticīgiem. CSL iet daudz tālāk, nekā to prasa Satversmes tiesas spriedums. CSL pieļauj viena dzimuma partneru attiecību reģistrāciju. Tā tiek padarīts neskaidrs Satversmes 110. pantā aizsargātais laulības un ģimenes institūts un var tikt apdraudētas bērnu tiesības augt ar saviem bioloģiskajiem vecākiem.

Katra bērna labākajās interesēs ir uzaugt ģimenē ar savu tēti – vīrieti un mammu – sievieti. Valsts un ikviena pilsoņa pienākums ir šādu savienību cik vien iespējams atbalstīt un stiprināt. Mūsu valsts prezidents Egils Levits, vēl Eiropas Savienības tiesas tiesneša amatā būdams, ir pamatoti norādījis, ka, ieviešot reģistrējamas partnerattiecības, kas pieejamas gan homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem, tas atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai uz diskriminācijas aizlieguma pamata faktiski noved arī pie viendzimuma laulību atzīšanas. Tas būtu pretrunā Latvijas Republikas Satversmei.

Eiropā notiek karš un sabiedrībā aug saspīlējums. Cilvēkus jau ir nogurdinājuši un polarizējuši pandēmijas laika ierobežojumi. Mūsuprāt šis nav īstais laiks Saeimā virzīt likumprojektu, kurš vēl vairāk uzkurinās emocijas un vairos pretrunas. Tādēļ mēs aicinām neatteikties no nodoma par līdzsvarota un plašākai sabiedrībai pieņemama regulējuma sasniegšanu kopīgā darbā ar sabiedrības pārstāvjiem.

Satversmes tiesas spriedumu var izpildīt, koriģējot Darba likumu. Kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošiem ir iespēja noslēgt līgumus un apstiprināt pilnvaras pie notāra. Šo sistēmu ir iespējams vēl vairāk atvieglot, piedāvājot notariāli apstiprinātas līgumu paketes. Tā likumdevējs izpildītu Satversmes tiesas uzliktos pienākumus un ļautu Darba grupai un citiem speciālistiem turpināt strādāt pie noregulējuma, kura vajadzīgās aprises iezīmētos, vērojot to, kā cilvēki dzīvē lieto šeit piedāvāto risinājumu.

Laikā, kad sabiedrībā tik uzskatāmi parādās nedrošība par nākotni, attiecību nestabilitātes un bērnu novārtā pamešanas radītās sekas, tieši stabila ģimene, kas balstīta laulībā un savstarpējā uzticībā, var sniegt drošības sajūtu un mieru.

Tādēļ aicinām Saeimas deputātus atbalstīt tikai tādu likumprojekta redakciju, kas stiprinās ģimenes un vienos mūsu sabiedrību.

Ar cieņu un labākajiem vēlējumiem,

Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – Metropolīts Zbigņevs Stankevičs
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Liepājas bīskaps – Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns
Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Ivans Žilko
Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku draudzes Padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko
Starptautiskās Dieva Draudzes Latvijas Vasarsvētku Draudžu Apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs
Septītās dienas adventistu baznīcas bīskaps Vilnis Latgalis
Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas Superintendants Edgars Šneiders

_______________________________________________________

1 https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija

2https://thefatherlessgeneration.wordpress.com/statistics/

3"Atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija."