Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 28. februārī parakstīja savas valsts pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas parlaments 1. martā ar 637 balsīm par, 13 pret un 26 atturoties pieņēma rezolūciju par atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai un par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Pēc tam 8. martā Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas pieteikuma nodošanu Eiropas Komisijai vērtēšanai.
Ceļš uz ES dalībvalsts statusu ir garš. Latvijai tas prasīja gandrīz 10 gadus, no pieteikuma iesniegšanas brīža 1995. gada 27. oktobrī līdz uzņemšanai 2004. gada 1. maijā.1 Arī Ukrainas ceļš nebūs vienkāršs. Šobrīd EK veic izvērtējumu, vai Ukraina atbilst Kopenhāgenas kritērijiem2 un vai ir iespēja turpināt sarunu procesu. Kritēriji ietver sevī funkcionējošu tirgus ekonomiku, spēju efektīvi piemērot noteikumu standartus un politiku, kas veido ES tiesību aktu kopumu un stabilas iestādes, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības. Kad Eiropas Komisija būs beigusi izvērtējumu, notiks atkārtots balsojums ES Padomē par sarunu atvēršanu un kandidātvalsts statusa piešķiršanu. Balsojumam jābūt vienprātīgam. Pievienošanās sarunu pamatu veido 35 darba virzieni – tā saucamais 'acquis communitaire''. Saskaņā ar to kandidātvalstīm ir jāpielāgo sava administratīvā un institucionālā infrastruktūra, jāsaskaņo valsts tiesību akti ar ES tiesību aktiem šajās jomās.
Ukraina ir īpašā situācijā – tā šobrīd aizstāv Eiropas vērtības kara laukā. Aizstāv savas un mūsu tiesības dzīvot valstī un valstu savienībā, kurā demokrātijas un labklājības pamatu veido Kopenhāgenas kritēriji. Šai gadījumā ES Padome, pieņemot lēmumu, nedrīkst akli turēties pie birokrātiskām praksēm - ir jārod ceļš kandidātvalsts statusa piešķiršanai arī apstākļos, kad karadarbības dēļ nav iespējams nodrošināt tādu pat Eiropas Komisijas izvērtējumu, kā citām kandidātvalstīm miera laikos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!