Krievijas karavīri, viņi visi – vienalga, vai tie ir desantnieki, jūras kājnieki, vāgnerieši vai arī palīgi kadirovieši no XIX gadsimtā iekarotā Ziemeļkaukāza, – labi deg. Gluži tāpat kā krievu tanki, mašīnas un cita kara tehnika. Un tas nav nekas īpašs, ja par to joko un smejas, jo karā bez melnā humora neiztikt.
Par ienaidnieku jāsmejas, jo arī tā ir daļa no šīs realitātes, ko sauc par pilna mēroga karu. Tādu, kurā – sauksim lietas īstajos vārdos – fašistiskās Krievijas bruņotie spēki ielauzušies normālas demokrātiskas valsts – nevienu citu valsti neapdraudošās Ukrainas – teritorijā un uzsākuši to, ko sauc par pilna mēroga karu. Un karo saskaņā ar savu izpratni – šauj pa zaļajiem koridoriem, met bumbas uz dzemdību namiem, slimnīcām, teātriem un vienkārši, kā saka tautā, “tupi” ar tanku sagrauj parastas dzīvojamās mājiņas. Tādas, ko vienkāršais ukrainis cēlis varbūt savus desmit gadus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
