Aldis Bukšs  - 2
Foto: DELFI
Šo rakstu biju apņēmies uzrakstīt jau sen, taču nemitīgi atliku. Droši vien vārdus "gribējām, bet atlikām" var attiecināt uz daudziem jautājumiem, kas skar Latvijas drošību. Situācija Latgalē tam ir labākais pierādījums.

Ukrainas karogs pie Daugavpils mūzikas skolas, laikraksta "Ludzas zeme" redaktores raksts un nesenais "Bez tabu" žurnālista eksperiments Daugavpilī ir aktualizējis to, kas patiesībā mums bija zināms jau gadu desmitiem – atsevišķās vietās Latgalē, tāpat kā daudzviet Rīgā, Jūrmalā vai Liepājā, daļa krievvalodīgo iedzīvotāju diemžēl dzīvo Putina režīma informatīvajā telpā.

Neskatoties uz to, problēmas risināšana līdz pat nesenam laikam bija atstāta tikai pašu latgaliešu ziņā. Sākot ar informatīvo telpu, apraides kvalitāti pierobežā (ej un pārliecini kaimiņus, ka tavs TV melo), drošības dienestu darbību vai bezdarbību un beidzot ar aizsardzības spējām. Šis raksts veltīts tikai vienam no jautājumiem, taču ļoti būtiskam – Nacionālo bruņoto spēku klātbūtnei Latgalē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!