Andis Kublačovs: Vai jaunais Rīgas pilsētas teritorijas plānojums ir 'brāķis'?

Vispirms der paskaidrot, ka teritorijas plānojums ir visaptverošs plānošanas dokuments, kas ne vien regulē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus konkrētā pašvaldībā, bet arī sniedz telpisko ietvaru un risinājumus pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas īstenošanai. Lai arī ministra un ministrijas iebildumus LTA padziļināti plāno vērtēt tuvākajā biedru sanāksmē aprīļa vidū, jau šobrīd varu apliecināt, ka iepriekšminētais lēmums ir izsaucis neizpratni un sašutumu daudzu teritorijas attīstības plānošanas profesionāļu vidū. Varu droši apgalvot, ka ieguldītā laika, finanšu resursu, izpēšu, sabiedrības iesaistes vērienīguma un daudzveidības ziņā šis ir pamatīgākais, detalizētākais un, iespējams, kvalitatīvākais teritorijas plānojums Latvijas pašvaldību vidū.

Tiešām vēlos paust tikai atzinīgus vārdus par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenoto sabiedrības iesaistes programmu, kuras mērķis bija nodrošināt maksimālu procesa caurspīdību un neskaitāmo interešu saskaņošanu, panākot veselīgu kompromisu daudzos jutīgos jautājumos.

Atkāpjoties vēsturē, atgādināšu, ka darbs pie jaunā Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma tika uzsākts pirms desmit gadiem ar 58 Rīgas apkaimju iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 8000 respondentu. Sabiedrības domas izpētes rezultāti bija pamats tematiskajiem plānojumiem un līdz ar to arī topošajam Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam. Turklāt tika izstrādāta arī jauna Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas pēc būtības paģērēja arī jauna teritorijas plānojuma nepieciešamību. Organizējot vairāk nekā 150 pasākumus, sanāksmes un tikšanās Rīgas iedzīvotājiem, apkaimju biedrībām, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem, dažādu nozaru ekspertiem, soli pa solim tapa jaunais teritorijas plānojums. Šo gadu laikā ir izskatīti 15 000 priekšlikumu, kurus aicināts iesniegt bija ikviens, kam rūp savas pilsētas nākotne. Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes procesā notika trīs izstrādāto plānojumu redakciju publiskās apspriešanas, tika saņemti divi atbildīgās ministrijas atzinumi.

Lai arī milzīgu darbu ir paveikusi Rīgas dome, jāpiemin arī profesionālo un akadēmisko organizāciju – Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Ainavu arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas ekspertu, Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses biedru, kā arī Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēku ieguldījums. Rūpējoties par zaļāku pilsētvidi, jaunā plānojuma izstrādē no paša sākuma aktīvi piedalījās Latvijas Dabas fonds un Vides aizsardzības klubs.

Ņemot vērā šos argumentus, ir pamats apšaubīt apgalvojumu par profesionālu brāķdarību, jo katra Rīgas teritorijas plānojuma rindiņa gadu gaitā ir skrupulozi izdiskutēta profesionāļu vidū.

Arī arguments par to, ka jaunais teritorijas plānojums atstāj Rīgas pilsētas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu bez spēkā esoša teritorijas plānojuma un apbūves noteikumiem, neiztur kritiku pēc būtības. Jaunā teritorijas plānojuma Paskaidrojuma raksta 1. nodaļā "Teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums un metodika" ir skaidri uzrakstīts, ka "Līdz jauna Rīgas vēsturiskā centra (turpmāk – RVC) un tā aizsardzības zonas (turpmāk – AZ) plānojuma izstrādei Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā u. c. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šajā teritorijā ir spēkā 2006. gadā apstiprinātais RVC un tā AZ teritorijas plānojums (ar grozījumiem, kas veikti 2013. gadā) un 2006. gada 7. februāra saistošie noteikumi Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", kā arī RVC un tā AZ spēkā esošie lokālplānojumi".

Ņemot vērā milzīgo pilsētas teritorijas plānojuma nozīmi turpmākajai Rīgas attīstībai, šobrīd pēc iespējas drīz jārod problēmsituācijas risinājums, pielietojot veselo saprātu, nevis meklējot kādas utis juridisko formulējumu vārdu virknējumos.