Mariupole, Ukraina
Foto: AP/Scanpix/LETA

Civilizētajai Eiropai ir jāgatavojas gadu desmitiem, ja ne gadsimtam “bez Krievijas”. Ne jau burtiskā nozīmē, kā tas būtu, ja ar milzu postošiem globāliem blakus efektiem Maskava izraisītu kodoltriecienu apmaiņu un Maskavas vietā paliktu “stikla tuksnesis” – kausētas smiltis. Tas, ļoti jācer, nenotiks.

Drīzāk Krievija vēl ilgi asociēsies ar bandītiski bīstamu valsti – “rogue state” – un arī ar degradētu, psihiski un sociāli līdz aklai agresijai un dziļai tumsonībai sakropļotu krievu nāciju – “ruskij mir”. Ja ne jau šobrīd, tad drīzumā tā būs tikpat riebumu raisoša kā savā laikā no Gēbelsa rīkles ķērktā “Das grosse deutsche Volk” – diženā vācu tauta. Līdzības ar katru dienu vairojas – Ukrainā ielās nošauti civiliedzīvotāji “moderni” ar plastmasas cilpām sasietām rokām, runas, ka Mariupolē un, iespējams, citur atvestas mobilās krematorijas, lai slēptu masu slepkavības, un nepārprotamas līdzības ar Aušvicas krāsnīm, ja šīs baumas izrādīsies patiesas. Lai Hitlers nogrābstās!

Mariupolē esot savākti un uz Krieviju deportēti tūkstošiem cilvēku. Tādā ziņā Staļinam arī būtu, par ko aiz prieka nogrābstīties. Pats galvenais, ka latviešus un Baltijas iedzīvotājus, varbūt pat plašākā tvērienā – visu Austrumeiropu, šādas lietas nepārsteidz. Skaidrs, ka vecajās Eiropas Savienības (ES) valstīs tās pārsteidz (un, tāpat kā mūs, šausmina un biedē). Labrīt!

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!