Vēl nesen tajā sociālo tīklu daļā, kas lieto latviešu valodu, bija novērojama neizpratne un dusmas par marta sākumā SKDS veikto aptauju [1], kas liecināja – 8,2% Latvijas iedzīvotāju Ukrainas karā atbalsta Krieviju, vēl 21,5% apgalvoja, ka neatbalsta nevienu no pusēm; starp respondentiem ar krievu valodu kā sarunvalodu ģimenēs šīs sadaļas bija vēl lielākas – attiecīgi 21 un 46 procenti. Savukārt aprīlis iesācies ar citu aptauju [2], kas liecina – pret Krieviju noteiktās sankcijas atbalsta 66% respondentu Latvijā, neatbalsta – 27 procenti. Grozi, kā gribi, apmēram trešdaļai Latvijā dzīvojošo varētu būt no dominējošās pozīcijas atšķirīgs viedoklis, kas, ņemot vērā, ka runa ir par karu, nevis kādu salīdzinoši neitrālāku tēmu, ir svarīgi.
Savukārt aprīlis iesācies ar citu aptauju [2], kas liecina – pret Krieviju noteiktās sankcijas atbalsta 66% respondentu Latvijā, neatbalsta – 27 procenti. Grozi, kā gribi, apmēram trešdaļai Latvijā dzīvojošo varētu būt no dominējošās pozīcijas atšķirīgs viedoklis, kas, ņemot vērā, ka runa ir par karu, nevis kādu salīdzinoši neitrālāku tēmu, ir svarīgi.
Jautājums – ko mēs ar šo situāciju darām?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
