“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.” (Romiešiem 6:3-5)
Kristus ir augšāmcēlies! Apustulis Pāvils uzsver, cik tas ir svarīgi. "Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jau veltīga ir mūsu sludināšana," viņš saka. Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad visiem bīskapiem un mācītājiem jāmeklē cits darbs un Pētera baznīcu būtu vajadzējis atstāt pilsētai par muzeju.
Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir arī jūsu ticība un tad jūs vēl esat savos grēkos, lemti pazušanai. Tad pazušanā ir gājuši visi mirušie, pat tie, kas ticībā uz Kristu aizmiguši. Ja nav augšāmcelšanās, tad mēs nāves priekšā stāvam bez spēka un cerības.
Fantāziju filmās varonis aizceļo pagātnē, izmaina tur vienu vienīgu lietu un, atgriezies, vairs nepazīst tagadni. Viss ir pilnīgi citādi. Ja nu mūsu pagātnē izmainītos tikai tas, ka Kristus par mums nav dzīvojis, miris un augšāmcēlies... Nu labi, ir dzīvojis un miris, bet nav augšāmcēlies – kāda šodien būtu dzīve? Varam mēģināt to aptvert lielās līnijās: mācekļi tad nedotos sludināt, jo viņiem īsti nebūtu ko teikt un neviens viņos neklausītos. Kristus baznīca būtu izbeigusies iedīglī. Nebūtu izveidojusies kristīgā kultūra. Nebūtu civilizācijas, kura tagad ir cilvēces augstākais sasniegums. Kā tas mainītu konkrēti manu vai tavu dzīvi, nav iespējams pat iztēloties. Apustulis Pāvils tikai raksturo vispārējo stāvokli: "Ja Kristus nav augšāmcēlies un mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Viņu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki." Visnožēlojamākie – taisni tā viņš saka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!