Ļuds Kanapienis: Par sankciju pārkāpēju šobrīd riskē kļūt jebkurš uzņēmums, ne tikai finanšu iestādes

Kopš iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, arvien vairāk uzņēmumu, kas darbojas ārpus finanšu pakalpojumu sektora, meklē risinājumus, kā nodrošināties, lai to darbība atbilstu visām sankciju prasībām. Kā rāda "Ondato" dati, tas attiecas teju uz jebkuras nozares uzņēmumu, īpaši tiem, kas strādā starptautiskā mērogā.

Šāda tendence ir loģiska un saprotama, ne vien ņemot vērā morālos apsvērumus un smago situāciju Ukrainā, bet arī pragmatiskas uzņēmumu rūpes par sava biznesa funkcionalitāti. Sankciju sarakstā iekļauto organizāciju un personu skaits arvien aug. Vienlaikus saprotamu iemeslu dēļ pieaug arī atbildīgo iestāžu rīkoto sankciju ievērošanas atbilstības pārbaužu skaits, piemēram, kā liecina "Ondato" dati, 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš, īstenots divtik daudz šādu pārbaužu. Tas īpaši attiecas uz konkrētām nozarēm, tostarp importa un eksporta, loģistikas un ražošanas, pat preču un preču tirdzniecības uzņēmumiem.

Uzņēmējiem šī brīža apstākļos ir svarīgi rast digitālus risinājumus, kas ļauj pārliecināties par savu biznesa operāciju un darījumu atbilstību sankcijām. Sankciju sarakstiem gan starptautiskā līmenī, gan valstu iekšienē izstrādātajiem noteikumiem un regulām tiek pievienots arvien vairāk uzņēmumu, privātpersonu un nozaru, tāpēc manuāla katras biznesa operācijas izvērtēšana ir riskanta. Piemēram, sankcijām pakļauto Krievijas organizāciju un personu skaits dažu mēnešu laikā ir gandrīz trīskāršojies. Kā liecina globālo risku datubāzes "Castellum" dati, laika posmā no 22. februāra līdz 1. aprīlim tas pieaudzis no 2754 līdz 8068. Turklāt teju ik dienu tiek ieviesti arvien jauni ierobežojumi un liegumi.

Riski kļūdīties un skarbas sekas

Par sadarbību, atbalsta sniegšanu vai biznesa darījumu slēgšanu ar sankciju sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem un privātpersonām draud soda sankcijas. Atkarībā no pārkāpuma veida un valsts, kurā pārkāpums izdarīts, par to var tikt piemērots gan būtisks naudas sods, gan pat brīvības atņemšana. Piemēram, Apvienotajā Karalistē, kur bāzēts arī "Ondato", sankciju pārkāpums vai palīdzība kādam sankcijas apiet tiek klasificēta kā noziedzīgs nodarījums, par kuru maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem un naudas sods. Savukārt Īrijā maksimālais sods par šāda veida pārkāpumiem ir brīvības atņemšana uz trim gadiem un 500 000 eiro naudas sods. Vairākās citās Eiropas Savienības valstīs soda mēri ir vēl stingrāki.

Jāatceras, ka kriminālatbildība un naudas sodi nav vienīgās represijas, ar ko uzņēmums saskaras sankciju pārkāpuma gadījumā. Vienlīdz postošas sekas var radīt arī cita veida biznesa procesu traucējumi. Viens no piemēriem ir naudas pārvedumi bankās. Banku uzdevums saskaņā ar finanšu nozares regulatoru prasībām ir pārbaudīt katru maksājumu, novēršot to nonākšanu sankcijām pakļauto organizāciju vai personu rīcībā. Ja uzņēmums nav veicis līdzīgas pārbaudes arī savā pusē, banka, konstatējot pārkāpumu vai aizdomīgu darījumu, var iesaldēt pārskaitītos līdzekļus vai pat uzņēmuma bankas kontus kopumā. Izmeklēšanas process un kontu atsaldēšana prasa laiku. Tas savukārt var nozīmēt reputācijas problēmas, saspīlētas attiecības ar biznesa partneriem, traucētas izejvielu piegādes ķēdes un uzņēmuma darbību kopumā.

Ar vienu reizi nepietiek

Riski ir lieli, tāpēc uzņēmumam ir jābūt pārliecinātam par katru mazāko savu biznesa attiecību aspektu un sadarbības partneri. Tā uzdevums ir gādāt par sankciju ievērošanu un pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem vai privātpersonām, kurām sankcijas piemērotas.

Tomēr ir skaidrs, ka šis nebūt nav viegls vai vienreiz īstenojams uzdevums. Sankciju saraksti Eiropā un citviet pasaulē ik dienu kļūst arvien garāki, un attiecīgi mainās arī likumi un regulas, kas regulē ar sankcijām un to ievērošanu saistītos jautājumus. Tas viss prasa nemitīgu darbu, uzraudzību un monitoringu. Piemēram, šī raksta tapšanas laikā vien vairākas valdības, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, pēc arvien jaunām liecībām par Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem paziņojušas par plāniem Krievijai noteikt papildu sankcijas.

Izvairīšanās no sankcijām

Vairums uzņēmumu šādos apstākļos informācijas apkopošanai par jaunākajām sankcijām, kā arī biznesa reģistru un sadarbības partneru pārbaudei un analīzei velta arvien vairāk laika un resursu. Viņi vēlas būt pārliecināti, ka strādā ar partneriem, kas nav kaut pastarpinātā veidā saistīti ar personām vai organizācijām, kurām piemērotas sankcijas, un ka jebkura biznesa darījuma patiesais labuma guvējs nav saistīts ar kara finansēšanu Ukrainā.

Tajā pašā laikā lielai daļai uzņēmumu šis process sagādā ne mazumu grūtību – vairums pieejamo risinājumu ir dārgi, bet kvalitatīva šo jautājumu analīze prasa arī ievērojamus cilvēkresursus un laiku. Var prognozēt, ka laika gaitā sankciju ievērošanai veltītais uzmanības līmenis uzņēmumos neizbēgami mazināsies. Tas savukārt var novest pie negribētiem pārkāpumiem, drakoniskām soda sankcijām un pat kriminālatbildības.

Ilgtermiņa risinājums, lai izvairītos no nejaušiem sankciju pārkāpumiem, ir IT tehnoloģijās bāzēti sankciju analīzes un uzraudzības risinājumi. To galvenā priekšrocība ir automatizēta datu analīze, kas uzņēmumiem ļauj būtiski ietaupīt laiku un resursus. Piemēram, "Ondato" datu analīzes platforma ļauj salīdzināt uzņēmuma klientu sarakstus vai datubāzes ar jaunākajiem sankciju sarakstiem vai finanšu iestāžu reģistriem par personām, organizācijām vai uzņēmumiem, ar kuriem darījumi nevar tikt veikti vai var prasīt papildu pārbaudes.

Automatizēta sankciju risku analīze ir svarīgs instruments, uzņēmumam sevi pasargājot no cilvēkfaktora izraisītām kļūdām un samazinot soda sankciju vai regulējošo iestāžu iejaukšanās risku. Mūsdienīgākās datu analīzes platformas parasti var pielāgot valstij vai reģionam atkarībā no uzņēmuma darbības vietas, kā arī pēc vajadzības analīzē iekļaut papildu faktorus, piemēram, valsts vai starptautisko reģistru datubāzes, valodu, dokumentu veidus. Šāda specifisku datu pieejamība ļauj atbildīgajiem uzņēmuma darbiniekiem gan efektīvi identificēt riskus un bez ievērības palikušas biznesa procesu "pelēkās zonas", gan nepieciešamības gadījumā veikt padziļinātas pārbaudes.

Ukrainas krīze biznesa vides dienas kārtībā no jauna atgriezusi populāro principu "pazīsti savu klientu". Šī traģēdija ir atgādinājums, ka likumu, regulu un citu prasību ievērošana nav tikai formalitāte, bet var novērst būtisku un reālu kaitējumu un pasargāt no situācijas pasliktināšanās. Šo realitāti šobrīd nākas pieņemt jebkuram uzņēmumam, arī tiem, kas darbojas ārpus līdz šim stingri regulētā finanšu sektora.