Spried ar Delfi: Zanda Kalniņa-Lukaševica, Mārtiņš Šteins - 1
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Mūsu sabiedrība noveco – dati rāda, ka jauniešu īpatsvars pret pārējo iedzīvotāju skaitu arvien samazinās. Tas nozīmē, ka nodrošināt ilgtermiņa atbalstu pusaudžiem un jauniem cilvēkiem pārejas posmā no bērna uz pieaugušo dzīvi un neatstāt nevienu novārtā ir īpaši svarīgi. Turklāt statistiski novērojams, ka jauniešu vidū arvien samazinās pilsoniskā līdzdalība dažāda veida organizācijās, tātad nopietni jāķeras pie darba, lai sakārtotu un attīstītu jaunatnes politiku. Mums jāiegulda jauniešos, kas ir mūsu nākotne – tikai tā varam iegūt aktīvu un gudru sabiedrību.

2018. gada Eurobarometer aptaujāja Eiropas jauniešus, un rezultāti parāda, ka tikai 42% Latvijas jauniešu regulāri veic kāda veida pilsonisko aktivitāti – iepriekš tie bija 48%. Eiropas Savienības (ES) vidējais līmenis jauniešu līdzdalībai organizācijās ir 53% - nākas secināt, ka šai rādītājā arvien vairāk atpaliekam no pārējām dalībvalstīm.1 Dati liecina, ka jauniešiem atvēlētais finansējums netiek izmantots pilnvērtīgi un ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulētu jaunatnes politikas īstenošanu.

Īsumā par dažiem no aktuālajiem problēmjautājumiem, kādēļ līdz ar Saeimas kolēģiem rosināju grozījumus Jaunatnes likumā:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit