Delfi foto misc. - 81496
Foto: Privātais arhīvs
"Es neredzu tam jēgu". Šo katru dienu dzirdam mēs visi, kas strādājam ar bērniem, pusaudžiem, jauniešiem. Puišiem un meitenēm. Turīgiem un sociāli maznodrošinātiem. Ģimnāzijās un rajona skolās. Pilsētās un laukos. Psihologu kabinetos, skolās, jauniešu centros un ģimenēs. Nav jēgas. Nav pārliecības. Nav motivācijas. Bieži viņi tā arī saka: "Man vienkārši neko vairs negribas".

Mūsu pusaudžu centra rīkotajos mentālās veselības check-up punktos pērn un šogad redzējām daudzus desmitus jauniešu, kas nāca runāt par savām raizēm un rūpēm. Atklājās nelāga aina: trīs no četriem jauniešiem uzskata, ka netiek galā ar skolas uzdevumiem vai ikdienas pienākumiem. Absolūtam vairumam jauniešu, kas paši vēlējās un bija gatavi saņemt atbalstu, tāds nebija pieejams – pārāk garas rindas, pārāk maza pieejamība, nepiemēroti speciālisti.

Sabiedrība pamazām uzelpo, atvadoties no pandēmijas, un mēs, pieaugušie, mērķtiecīgi atgriežamies ierastajā dzīvē. Taču daudziem pusaudžiem tas neizdodas... COVID-19 pandēmijas laikā psiholoģiskās veselības eksperti un pētnieki visā pasaulē, arī Latvijā īpašu uzmanību pievērsa bērnu un pusaudžu stāvoklim. Pētījumu dati no visas pasaules apliecina – tieši skolas vecuma bērni dažādo ierobežojumu un ar mācībām saistīto pārmaiņu dēļ ir piedzīvojuši vislielāko psihoemocionālo satricinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!