Zviedrijas lielās avīzes "Dagens Nyheter" komentāra virsrakstā "Putins varētu radīt revolūciju Zviedrijas drošības politikā" mūsu kaimiņzemes vārdu tikpat labi var aizstāt ar vārdu Somija. Arī somu domāšanā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir noticis tikpat būtisks pavērsiens. Premjerministre Sanna Marina bijusi spiesta publiski secināt, ka "Krievija nav tāds kaimiņš, par kādu mēs to uzskatījām".
Bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts rakstā avīzē "The Washington Post" pasvītrojis, ka līdz ar karu Ukrainā "nav iespējams atgriezties pie pagātnes iluzorās neitralitātes".
Kad Eiropā atkal grand karš, strauji mainās abu ziemeļvalstu iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamību piebiedroties NATO un izpratne par dalības jēgu. Par spīti atšķirīgiem draudu novērtējumiem, pastāv izpratne, ka konflikts Ukrainā varētu izplatīties uz Baltijas jūru, un tādā gadījumā Zviedrijas Gotlande un Somijas Ālandu salas tiktu "īpaši ietekmētas". Zviedrijas televīzijas SVT pasūtītā aptauja rāda, ka pirmo reizi lielākā daļa zviedru, 51%, atbalsta valsts iestāšanos NATO, bet avīzes "Aftonbladet" aptaujā dalību blokā atbalstīja 57% aptaujāto. Ievērojami lielāks atbalsts - 64% ir Somijas pieteikumam dalībai aliansē. Līdz ar Krievijas draudiem atbalsts NATO abās valstīs palielināsies.
Nežēlīgas valsts kaimiņos
"Dagens Nyheter" pasvītro, ka jau Krievijas 2021. gada 17. decembra prasības par jaunu, tai ērtu "drošības sistēmu" bija frontāls uzbrukums Zviedrijas pašreizējai aizsardzības doktrīnai,
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
