Alvis Birkovs: Nokaut pūķi
Foto: LETA
"Cilvēku dvēseles, dārgais, ir ļoti dzīvotspējīgas... Pārcirtīsi miesu uz pusēm – cilvēks nosprāgs. Pārplēsīsi dvēseli – paliks paklausīgāka. Es viņus, dārgumiņ, sakropļoju pašrocīgi. Sakropļoju tā, kā vajadzīgs. Tādas dvēseles nekur neatrast, tikai manā pilsētā. Kurlmēmas, nolādētas, pērkamas, slepkavu, cauras, bezkāju, bezroku, mirušas dvēseles. Žēl, ka tās nav redzamas."

Tā Pūķis saka bruņiniekam Lanselotam krievu izcilā rakstnieka, dramaturga, literāta un scenārista Jevgeņija Švarca 1943. gadā sarakstītajā filozofiskajā pasaku lugā "Pūķis". Šo lugu, kura Latvijā pirms tam nekad nebija iestudēta, 1985. gadā iestudēju Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī, kuru 1992. gadā ar toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula rīkojumu "reorganizēja" – faktiski likvidēja.

Staļinam luga ļoti nepatika, jo viņš labi saprata sižeta asociatīvi simbolisko zemtekstu, tāpēc to "noformēja" kā "kaitīgu pasaku" un viņa dzīves laikā neiestudēja un neekranizēja. Savukārt izrāde nepatika Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai, tāpēc pēc vienas sezonas to no repertuāra izņēma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!