Pašreiz, kad tuvojas aktīvā tūrisma sezona, tā ne par ko labu neliecina viesmīlības un ēdināšanas nozarei. Iepriekš noteiktie stingrie ierobežojumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tagad aktuālais Krievijas iebrukums Ukrainā, daudziem uzņēmējiem liek pārskatīt savas iespējas turpināt darbību, jo tūristu skaita kritums un korporatīvo pasākumu atcelšana, plānotās izaugsmes un atjaunošanās vietā, sola vēl vismaz vienu smagu gadu viesmīlības nozarei.
Kā vienu no risinājumiem vēl pirms pandēmijas sākuma daudzi saskatīja iespējā noslēgt ģenerālvienošanos. Tā paredzēja, ka tolaik aptuveni 25 tūkstošiem ēdināšanas jomā un vēl neskaitāmam skaitam viesnīcās un viesu namos strādājošajiem, būs ne tikai Darba likumā noteiktā samazinātā likme par virsstundām, bet arī valsts Finanšu ministrijas personā bija gatava nākt pretī un parakstījusi vienošanās par 12% pievienotās vērtības likmi, tādējādi palīdzot cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošinot vienlīdzīgākus apstākļus visiem nozarē strādājošajiem.
Savukārt izstrādātie noteikumi visu viesmīlības nozarē iesaistīto profesiju darbinieku minimālās algas celšanai, pielāgojot to ne tikai kvalifikācijai, bet arī reģioniem un veicot aprēķinus ar īpašiem koeficientiem, palīdzētu arī darbiniekiem celt savus ikmēneša ienākumus.
Diemžēl, tad sākās Covid-19 pandēmija, kas lielai daļai no plānotā pārvilka treknu svītru. Savukārt tad, kad bijām jau sasparojušies, lai uzsāktu jauno tūrisma sezonu, Krievija iebruka Ukrainā, kas savukārt radīja ģeopolitiskās sekas – cilvēki no citām valstīm baidās braukt uz ne tikai Latviju, bet arī citām Baltijas valstīm, tādējādi tiek atceltas rezervācijas viesnīcās, radot arī draudus ēdināšanas nozarei jeb krietnu klientu skaita samazinājumu.
Kādus risinājumus mēs saredzam? Ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir reaģējušas uz pandēmijas ietekmi, palīdzot uzņēmējiem pārvarēt krīzi un samazinot nodokļu likmes restorānu nozarei, tad Latvijā šāda pieeja dzirdīgas ausis vēl arvien nav sasniegusi. Paskatoties uz to, cik citās valstīs jāmaksā pievienotās vērtības nodokli, dažbrīd pat šķiet, ka esam viena no pārtikušākajām Eiropas valstīm: piemēram, Luksemburgā par ēdienu restorānā pievienotās vērtības nodoklis ir 3%, savukārt 5% noteikti Ungārijā, Rumānijā un Austrijā.
Latvija ar 21% pievienotās vērtības nodokļa likmi ierindojas pirmspēdējā jeb 26.vietā, savukārt sarakstu ar 25% noslēdz Dānija. Tieši tāpēc ģenerālvienošanās, kur pievienotās vērtības nodokļa likmi nozarē ir paredzēts samazināt līdz 12%, kā to paredz vienošanās ar Finanšu ministriju, ir tik būtisks atspaids, ko gaida neskaitāmi uzņēmēji Latvijā.
Iespējams, kāds teiks, ka krīzē nav nepieciešams doties uz kafejnīcu vai restorānu, taču jāsaprot, ka šie rādītāji ietekmē ne tikai mūsu paradumus, bet arī milzīgu skaitu nozarē nodarbināto, sākot ar pavāriem un beidzot ar istabenēm un viņu ģimeņu. Tieši tāpēc papildu rūpes par šiem cilvēkiem ir svarīgas, tāpēc valsts atbalsts arī ļoti nepieciešams, lai mierīgākos laikos, varētu atkal atgriezties pie izaugsmes.
Ģenerālvienošanās nav nekas nesasniedzams vai neiespējams. Esmu pārliecināts, ka uzsāktajam darbam nozares apvienošanai, sociālā dialoga nodrošināšanai un sadarbībai ar valsti, sekos veiksmīgs rezultāts, tāpēc nenolaidiet rokas un kopā sasniegsim viesmīlības un ēdināšanas nozares izaugsmi, neskatoties uz nekādiem apstākļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!