Par to es domāšu rīt – šis slavenais literārās varones Skārletas izteiciens diemžēl bieži raksturo attieksmi pret nepieciešamību parūpēties par nākotni, par to, kas ar mums un mūsu tuviniekiem notiks rīt, parīt, pēc mēneša, gada un desmit gadiem. Ikdienas rutīnas skrējienā nolemjam, ka uzkrājumus sāksim veidot no nākamās algas, dzīvības apdrošināšu izvēlēsimies pēc KASKO polises iegādes, bet laulību līgums vispār neattiecas uz mums.
Tādējādi Latvijā ir ļoti plāns finanšu drošības spilvens un zems dzīvības apdrošināšanas līmenis, kas var apdraudēt katra cilvēka individuālo un ģimenes kopējo nākotnes finansiālo stabilitāti, jo mēs neviens nezinām, kas mūs sagaida nākotnē – paaugstinājums darbā vai neārstējama slimība, paliels mantojums vai avārija. Mēs nezinām, vai rīt domāt jau nebūs par vēlu.
Statistikas dati liecina, ka 2020. gadā vairāk nekā trešdaļai – 35% – Latvijas mājsaimniecību nebija uzkrājumu. Zaudējot ienākumus, trešajai daļai mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus. Proti, ja ģimenes galvenais apgādnieks cieš negadījumā, kura rezultātā uz laiku vai pavisam zaudē darbaspējas vai pat zaudē dzīvību, ģimenei faktiski nav nekāda stingra pamata, pret ko atsperties šādā grūtā brīdī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!