Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā, un mēs pieminam tūkstošiem civiliedzīvotāju upuru. Krievijas iebrukums rada stindzinošu kontrastu mieram un vienotībai, ko simbolizē Eiropas diena. Taču šī skaudrā tagadnes realitāte liek mums domāt plašāk par apdraudējumu Eiropas demokrātijām.
Pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā Francijas politiķis Robērs Šūmans pauda savu redzējumu par Eiropas kopienas tapšanu. Viņa pārliecība bija, ka tikai demokrātiskas valstis, kas balstītos savstarpējā paļāvībā un uzticībā, var veidot šādu valstu apvienību. Eiropas kopienai bija jābūt pretmetam ne tikai pirmskara nacionālo valstu egoistiskajai domāšanai, bet arī totalitārisma draudiem, ko iemiesoja Padomju Savienība. 1950. gada 9. maijā, kad dzelzs priekškars jau bija sadalījis pasauli, tika pieņemta Šūmana deklarācija, liekot pamatus demokrātiskās Eiropas arhitektūrai.
Šūmanam demokrātija nozīmēja stratēģisku alternatīvu, šodien – apvienotajā Eiropā – demokrātija ir viena no pamatvērtībām. Tā definē Eiropas Savienības identitāti pasaules telpā. Tādēļ Eiropas demokrātiju vājums neizbēgami skartu arī Eiropas Savienības identitātes kodolu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!