Ukraiņu nesalaužamā, apbrīnojamā apņēmība cīnīties ir skaidra – par savu brīvību un demokrātiju, pret Krievijas slepkavām un viņu ļaunuma ideoloģiju. Ukraiņi cīnās arī par mums, par mieru visā Eiropā. Mazāk skaidra ir mūsu pašu apņēmība visiem līdzekļiem cīnīties pret vietējiem Krievijas agresijas simboliem un putinisma atbalstītājiem Latvijā.
Visā Latvijā joprojām izkaisīti vairāki simti padomju okupācijas pieminekļu, kas aizvaino PSRS totalitārisma upurus un viņu ģimenes. Tie jānovāc, nesaudzējot arī okupācijas pieminekli Pārdaugavā. Savā ziņā esmu starp Uzvaras parkā novietotā pieminekļa "īpašniekiem", jo tā celšanai tika vākti tautas "brīvprātīgie" ziedojumi, un arī man no algas toreiz tika atvilkti desmit rubļi šāda ziedojuma nodrošināšanai. Ar piespiedu "īpašnieka" tiesībām varu apliecināt, ka šim objektam nav vietas Latvijā.
Pozitīvs piemērs ir nesenais lēmums demontēt vairākus padomju režīma piemiņas akmeņus Ogres novadā. Šis ir īstais brīdis līdzīgu revīziju veikt visā Latvijā. Tiem, kuri brīdina par sagaidāmām Krievijas dusmām, – nav šaubu, ka Krievija ir un pārskatāmā nākotnē būs agresīva, mums nedraudzīga valsts jebkurā gadījumā.