Inese Vaidere: Ukraiņi var. Un mēs?

Visā Latvijā joprojām izkaisīti vairāki simti padomju okupācijas pieminekļu, kas aizvaino PSRS totalitārisma upurus un viņu ģimenes. Tie jānovāc, nesaudzējot arī okupācijas pieminekli Pārdaugavā. Savā ziņā esmu starp Uzvaras parkā novietotā pieminekļa "īpašniekiem", jo tā celšanai tika vākti tautas "brīvprātīgie" ziedojumi, un arī man no algas toreiz tika atvilkti desmit rubļi šāda ziedojuma nodrošināšanai. Ar piespiedu "īpašnieka" tiesībām varu apliecināt, ka šim objektam nav vietas Latvijā.

Pozitīvs piemērs ir nesenais lēmums demontēt vairākus padomju režīma piemiņas akmeņus Ogres novadā. Šis ir īstais brīdis līdzīgu revīziju veikt visā Latvijā. Tiem, kuri brīdina par sagaidāmām Krievijas dusmām, – nav šaubu, ka Krievija ir un pārskatāmā nākotnē būs agresīva, mums nedraudzīga valsts jebkurā gadījumā.

Starp citu, tiem, kuri iebilst, jo "nevēlas sabiedrību vēl vairāk šķelt", konkrētu risinājumu jau pirms deviņiem gadiem trāpīgi piedāvāja pazīstamais žurnālists Arturs Vaiders – okupantu pieminekli Pārdaugavā aizstāt ar cilvēkus vienojošu Nacionālo sporta stadionu¹ kā vienu no variantiem teritorijas izmantošanai.

Tāpat nav izprotams, kādēļ Latvijas Krievu savienībai (LKS) daudzu gadu garumā, un pat vēl Krievijas uzsāktā kara laikā, ļauts nodarboties ar dažādām agresiju atbalstošām un pret Latviju vērstām aktivitātēm. Turklāt par to pagājušogad vien no mūsu nodokļu maksātājiem saņemot teju 150 000 eiro! Demokrātija nav visatļautība, Latvijai jāaizstāv sevi no naidīgiem spēkiem, kuri iekūņojušies mūsu politiskajā sistēmā. Tādēļ nekavējoties šis veidojums jāaizliedz. Arī Eiropas līmenī, pēc nopietnām EP Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārrunām ar Tatjanu Ždanoku par viņas nepārprotamo atbalstu putinismam, LKS pārstāvei marta beigās no frakcijas nācās aiziet, zaudējot visu – jau tā neievērojamo – ietekmi.

Par krieviem Latvijā. Gribētos sagaidīt, ka Latvijas krievi gan ar vārdiem, gan darbiem aktīvāk iestātos pret Krievijas zvērībām – lai nepārprotami parādītu, ka "visi krievi nav vienādi", kā skandē Nils Ušakovs, kurš gan pats gadiem vilcis Latvijas krievus Kremļa virzienā. Līdz šim puisis nebija sapratis Kremļa patieso dabu, bet jauki, ka Nilam, pēc tik daudziem gadiem Krievijas agresijas un melu, acis beidzot esot atvērušās. Diemžēl kustības "Krievu balss pret karu" mītiņā pie Brīvības pieminekļa, kas tika organizēts divus mēnešus pēc slepkavošanas sākuma, gan pulcējās vien pāris simtu cilvēku, no kuriem daļa bija Ukrainas bēgļi.

Tas ir ļoti maz. Turklāt te jāpiemin, ka Latvijas krieviem bijusi pieejama objektīva informācija par Kremļa agresīvo dabu daudzu gadu garumā, kā arī jaunākajiem Krievijas armijas noziegumiem. To ignorēt un baroties no Putina propagandas ir nosodāma izvēle, kas atspoguļo imperiālistisku domāšanas veidu.

Visbeidzot, jāgarantē patiesi droša vide ikvienam, kas iestājas pret Krievijas agresiju. Teju ik dienu medijos izskan informācija par uzbrukumiem vai putinismu slavinošu vandalismu. Ne vienu vien līdzīgu gadījumu pēdējās nedēļās esmu dzirdējusi arī no paziņām. Kaut arī Valsts policijas darbs pēdējā laikā ir krietni uzlabojies, tomēr ministre Golubeva nav spējusi sakārtot iekšlietu sistēmu kopumā, lai tā saskaņoti un efektīvi spētu atbildēt uz šādiem gadījumiem. Pret katru agresijas epizodi – ne vien fizisku, bet arī mutisku – jāvēršas ar visu bardzību. Nekādas iecietības pret karu atbalstošiem izteikumiem vai darbībām!

Tas attiecināms arī uz 9. maiju – neviena pašvaldība nedrīkst pieļaut "piemiņas" balagānus, kas slavinātu Krievijas armiju un tādējādi pazemotu gan mūsu tautu, gan ukraiņus. Tā vietā 9. maijā atzīmēsim Eiropas dienu un novērtēsim Latvijas ieguvumus no piederības Eiropas valstu saimei – brīvību ceļot, strādāt un studēt ārzemēs, solidaritāti, ekonomisku atbalstu un, pats galvenais, lielāku drošību.

1 https://www.delfi.lv/news/versijas/arturs-vaiders-nacionalais-stadions-uzvaras-parka-labaku-vietu-neatrast.d?id=43153130