959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā un 660 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2022. gadā – tas viss Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Papildus tam klāt nāk 265 miljoni eiro investīciju projektiem un 360 miljoni eiro energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai – arī tas uz budžeta deficīta pieauguma rēķina 2022. gadā. Vēl šogad jāpieskaita papildu 116 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotāju, kas bēg no kara, atbalstam un 230 miljoni eiro gāzes rezervju iepirkumam – arī tas viss uz deficīta rēķina.
Nebūtu jābrīnās, ka šādi izdevumi ietekmē Latvijas vispārējās valdības budžeta bilanci. Ja 2020. gadā Latvijas budžeta deficīts bija septītais zemākais starp ES valstīm (skat. 1. attēlu), tad 2021. gadā ar 7,3% no IKP bijām trešā valsts ar lielāko budžeta deficītu, atpaliekot vienīgi no Maltas un Grieķijas (skat. 2. attēlu).