Vladimirs Putins ir panācis, ka Krievijā nav vēlēšanu, nav parlamenta, nav politisko partiju un nav varas dalīšanas, kas, piemēram, nodrošinātu tiesu darbības neatkarību. Ir visu nosaukto institūtu fikcija, kam pie fasādes piekārti tie paši nosaukumi, kas pie mums, bet saturs ir atšķirīgs. Nav brīvu mediju; vēl nesen bija, bet nu vairs nav. Nav pulcēšanās, vārda un reliģijas brīvības. Maskavas patriarhāts ir pacelts virs citiem, un tā vadība apkalpo Kremli. Ir palikusi daļēja pārvietošanās brīvība (daļēja, jo parādniekus neizlaiž no valsts, ārzemju ceļošanas pases ir mazākumam); ir paredzams, ka Krievija zaudēs daudz iedzīvotāju, līdzīgi kā tas notika Austrumvācijā, kamēr Berlīnē sienu neuzcēla.
Jau pirms Krievijas masīvā kara uzsākšanas pret Ukrainu politikas pētnieki ir skatījuši Vladimira Putina režīmu caur fašisma teorijas prizmu. Pirms vairākiem gadiem vācu pētnieks Andreass Umlands skaidroja, ka Aleksandra Dugina neoeirāzisma idejas lielā mērā atbilst fašisma rāmim. 2021. gadā ASV zinātniece, kura specializējas Krievijas un Centrālās Āzijas pētniecībā, Marlēna Laruelle (Marlene Laruelle) publicēja grāmatu ar nosaukumu "Vai Krievija ir fašistiska?". 2022. gada 24. februāra notikumi pavirzīja vairāku pētnieku vērtējumu par mūsdienu Krieviju kā fašistisku. Šis raksts ir neliels papildinājums diskusijai, kas jau ir izvērtusies visai plaša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!