Atis Klimovičs Harkivā: Aizvien vairāk nostiprinās atziņa par ilgāku karu

To šeit zina katrs – šāviņš var pēkšņi atlidot uz jebkuru vietu un pilnīgi negaidīti. Tomēr brīdinājumos, kurus visi ļaudis saņem telefonā, tagad ieviesies jaunums – vairākas reizes dzirdēju norādi par iespējamu artilērijas apšaudi. Cita lieta, ka uz brīdinājumiem faktiski neviens nereaģē. Mašīnas turpina kustību, neapstājas, arī gājēji iet, kur paredzējuši. Visvairāk cietis ir lielais Saltovkas rajons – to joprojām apšauda regulāri. Par to pagaidām var pārliecināties gandrīz katru dienu.

Rajonā, kur esmu apmeties nelielā viesnīciņā, pirms nepilnām divām nedēļām atsācis darboties kāds restorāns, netālu darbojas frizētava, arī valūtas maiņas punkts un nedaudz tālāk arī neliels pārtikas veikals. Tajā nopērkami pamatprodukti – kartupeļi, makaroni, milti, eļļa, piena izstrādājumi, desas, zivju konservi un vēl nedaudz citu preču. Nopērku šo to vakariņām, labi zinot, ka no katras iztērētās grivnas noteikts procents līdzekļu tiks izmantots Ukrainas aizsardzībai. Turklāt iegādājos arī cigaretes un Latvijas šprotes, ko esmu paredzējis aizvest karavīriem Donbasā.

No šejienes līdz pašam Harkivas centram ir vien nedaudz kilometru. Turp braucot, redzams daudz vairāk postījumu. Jau no pirmajām dienām raķetes tēmētas uz vairākām centra ēkām. Lai arī kopš šīm apšaudēm pagājis pietiekami daudz laika, pārsteidz tas, cik lielā mērā pilsētas dienesti novākuši no ielām gruvešus, atlūzas un šķembas. Šādai uzcītībai esmu pievērsis uzmanību jau citur. Arī Kijivā, kur, manā ieskatā, tagad pat ir kļuvis tīrāks nekā iepriekš. Tā, šķiet, ir norāde agresoram, ka tam šeit nav ko darīt un ukraiņi ne vien noturēsies, bet arī veidos spēcīgu un plaukstošu valsti pēc kara.