Notikumi aizvadītajās dienās Pārdaugavā ir izspieduši pāris nelāgus augoņus uz māmuļas Latvijas sejas, ieskicējot gan atbildes uz dažiem mūžseniem jautājumiem, gan ar pirkstu parādot uz sasāpējušām problēmām valsts pārvaldē. Par laimi notikumiem aktīvi sekoja domnīcas “Cehs.lv” iekšpolitikas procesu vērotājs Kristaps Āls, kurš piedāvā savu skatījumu soli pa solim. Kas nogāja greizi vakarā, kas tik daudziem sačakarēja ieceri skatīties Eirovīziju?
Vietumis diskutabli, bet pats 9. maijs tika aizvadīts prognozēti mierīgi. Jā, var spriest, ka rītā, kurā Polijā ar sarkano krāsu aplēja Krievijas vēstnieku, Latvijā agresorvalsts delegācijai tika izkārtota policijas uzraudzīta VIP pieeja pušķa nolikšanai pieminekļa pakājē. No otras puses – policijas darbs nav vēstnieku apmētāt ar viltotām asinīm un ļaudis paši vainīgi, ja mūsu protestētāji līdz šādām darbībām neaizsniedzas (K. Āls neaicina nevienu apmētāt ar viltotām asinīm (tā ideja vairs nav oriģināla)).
Pasākums kopumā aizvadīts rāmi. Ziedi nolikti un burkšķošās sejas palikušas mazākumā. Krievvalodīgo pusē saujiņai ļaužu ir neapmierinātība, ka nav slavas dziesmu, Georga lenšu, šašlika izēšanās un lēkšanas galopā pieminekļa pakājē. Latviešu pusē saujiņa ļaužu neapmierināta, ka šāds pasākums vispār ir noticis, līdz ar ko krievi paspēruši solīti pretī mums, bet mēs – viņiem. Tobrīd ar naivu cerību, ka mēs kā sabiedrība starptautiski neizskatīsimies pēc mudakiem un varēsim šo datumu vēl uz gadu paslaucīt zem tepiķa vai arī līdz dienai, kurā iesim uz pieminekli ar perforatoru rokās.
Gods kam gods, 9. maijā pēc mudakiem mēs neizskatījāmies. Proti, pēc mudakiem mēs izskatījāmies 10. maijā. Otrdienas rītā traktors vienlaikus aizslaucīja kā neļķu kalnu, tā cerības vakarā mierīgu garu skatīties, kā “Citi zēni” netiek finālā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
